8. marta apsveikumi

Cik daudz ir ziedu dažādu,
Tik arī jauku sieviešu,
Ko tikai mīlēt, lolot drīkst,
Jo citādi šī puķe nīkst.

Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai kā rozes zieds,
Būt tādai, kuru nevar nodot,
Būt tādai, kura pieburt prot.

Es no tevis neaiziešu,
Tevi projām nelaidīšu,
Dziļi tevī saknes dzīšu,
Tavai sirdij apkārt vīšu
Ciešām stiprām saitēm siešu
Neaiziešu! Nelaidīšu!
Paliec mana es tavs tad būšu -
Visu mūsu abu mūžu.

Ar tulpītēm pie Tevis teku,
Lai neliec galdā vecu beku.
Labāk glāzēs vīnu liesim,
Ļoti vēlu gulēt iesim!

Ak sieviete, ak sieviete -
Tu mana dieviete!
Klēpjiem tulpītes Tev sūtu,
Lai šai dienā prieks Tev būtu!

Ar balodīšu pastu
Tev sūtu baigo nastu
Simtiem tulpes saplaukušas,
Tev galdā nebūs vāzes tukšas!

Astotais marts ir tā diena,
Kad sieviete ik viena
Ir pelnījusi ziedus
Un mīļus apskāvienus!

Sieviete — tu esi trausla puķe,
Kuru mīlestības reibons šūpo
Smaržīgos un siltos tumšos viļņos,
Galvā mirdzinājot zelta kroni.
Sieviete – tu skaistākā starp puķēm —

Ja tev dzīvē slikti klājas,
Sirsniņa uz bēdām stājas,
Atceries uz brīdi mani,
Pasmaidi un viss būs labi.

Kā rožu krūmi,
Sievietes mēs esam,
Ko līdz pat salnām
Ziedu košums sedz,
Un vilinām, un
Priecājamies sevī,
Ka stiprais dzimums
ērkšķus nesaredz.
Kā gladiolas,
Sievietes mēs esam,
Kas tūkstoš krāsām
Liegi sirdi glauž;
Kā naktsvijoles, kuras
Mēness naktī
Ar smaržu stariem
Sirdis pušu lauž.
Mēs sievietes, tik
Daudzveidīgas esam,
Kā viļņi, kas
Pār jūras klaidu klīst;
Ja vīrietis būs
Prasmīgs juvelieris,
Tam rokās nonāks
Dārgakmenis īsts!!!

Vai kāds ir aizdomājies, kāpēc mēs pavasarī sveicam dāmas? Un kāpēc tieši šajā dienā? Kad kalendārā astotnieks. Tad ziniet, pavasaris – mīlas dīgļa sākums. Un astotnieks – līdz bezgalībai, lai mīla plaukst!

Esi vienmēr kustīga,
šiverīga, lustīga,
Bēdas lai Tev nestāv priekšā,
Laime lien pa logu iekšā.

Sieviete – dieviete
Vīrietis – velns
Vīrietis bez sievietes
Maziņš un melns.