Joki

Šogad Jauno gadu gaidu,
Saglabādams platu smaidu.
Turu burku ģīmim priekšā,
Kur ir liekie zobi iekšā!

Es Tevi mīlu – kā ceptu pīli, Un Tavas lūpas kā piparkūkas, Tava mēle kā desas šķēle, Un tavas acis – kā melnas blaktis, Tavs deguns kā sarkans tomāts Un tu pats melns kā nakts……

Agrāk es dzēru un no manis novērsās draugi, radi… Tagad es pīpēju marihuānu un pie manis atgriezaas visi – Elviss, Betmens un pokemoni.

Alkohols ir lēna nāve, bet kur mums steigties?

Pesimists – redz tumšu tuneli.
Optimists – redz gaismu tālumā.
Reālists – redz tuneli un gaismu tā galā.
Bet mašīnists redz 3 muļķus, kas sēž uz sliedēm.

Domāju par Laimi es,
Bet tā tālu tālumos,
Bet kad Laime sasniegs mani,
Būšu Laimes augstumos.

Strādājot kopā, svarīgi būt domubiedriem – pļāpājot darba laiks paies nemanot.

Kad dzer ir jāzin mērs, Savādāk var iedzert par maz!

Meklēju darbu – esmu piemirsis, kur tas atrodas...

Par jaunības kļūdām nākas maksāt aptiekas kasē.

Dod, Dieviņi, datoram Ilgu mūžu dzīvojamu, Liec, Laimiņa, parolīti, Hakeriem neminamu!

Kļūdies biežāk – lai visi redz, ka tu strādā.

Es neesmu ļaunatminīgs, es esmu tikai ļauns un atmiņa man ir laba.

Brendijs ir beidzies un acis tik bālas
Glāzes ir sausas un zvaigznes tik tālas...
Tepiķis pievemts un drope ir galā
Jūtos zem galda, kā vientuļā salā!

O tempora, o mores! O ženščini, o cores!

Daudz prātīgu cilvēku pasaulē dzīvo: Tie strādā kā skudras un rūpīgi krāj. Tie nolād alu,tie nolād sīvo Un strādā,un krāj līdz smiltis tos klāj.

Es ziemā egli nogāzu, Un no tās zaru nolauzu. Lai saprastu ko darīju, Man māte zaru atņēma, Un mani ar to slānīja, Bet tad, kad zariņš nodila, Es ziemā egli nolauzu, Un no tās zaru no…

Telefons pa vakariem, noder mīlas sakariem.

Kā izskaidrot plikpaurainību? Gudri mati dumju galvu necieš…

Vecīt vakar pa radio ziņoja ka ir atrasts apdedzis, neatpazīts vīrietis bez smadzenēm un mazu locekli! Ei vecīt dod taču kādu ziņu savādāk jau sāku uztraukties.