Apsveikumi

Mēs gribam viens otru sajust un pasaulē šajā pazust, kaut uz stundu, divām un bez liekām ziņām. Es nezinu vai tas mums būs pa spēkam, līdz šim mēs no tā bēgam, bēgam, bēgam.

Patiesi labumi: debesis virs galvas, gaiss, ko elpojam, drauga smaids, skatiens, labs vārds.

Jāņu diena svēta diena Aiz visām dieniņām: Miezīts cēla cepurīti Līdz pašām debesīm.

Kad galviņu spilvenā liksi, tad pie saldiem sapņiem tiksi. Nu Tev brienot sapņu taku, es ar labu nakti saku.

Ir cilvēki, kas palīdz citiem tikai ar to, ka atrodas uz šīs planētas. Un ir cilvēki, kas vienmēr cenšas palīdzēt citiem… Tu apvieno sevī abas šīs īpašības…

Lai likteņa smagā roka Nespēj tev cerības lauzt, Lai cilvēku skaudīgās mēles Nespēj tev laimi skaust!

Kaut mazliet sāp,kad dzīves gads ir atkal projām, Bet tomēr smaidiet - dzīvē Jaunais nāk! Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām, Lai sirds ik dienu prieku atrast māk!

Visi vīrieši ir mēsli, bet sava kaka tomēr tik traki nesmird.

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu, Ko tikai reizi gadā atrast var.

Mīlestība nāk nemanot- Tā atnāk un klūsiņām ielaužas cilvēka sirsniņā. Un, ja jūti, ka tā it jau klāt, Tad slēdz sirdsdurvis ciet. Un atslēgu iemet Daugavā, Lai nekad to nevar atrast Un izlaist mīlestību ārā!

Velk pelītes uz tavu migu kādu ļoti dārgu šmigu. Sastāv tā no zaķīšiem un no mīļiem sapnīšiem!

Lai Tavā vārda dienā, Tev prieku dāvā viss: Lai draugi atnes ziedus Un sauli debesīs.

Kad es pār ziediem dārzā noliecos, Es stundu svetīto un tevi atminos: Jo katra pumpurā, kas veras saulē skaists, Tavs lūpu saldums atkal pretim kaist- “Ir skūpsti,mīļotā,kas mūžam neizgaist”.

Dus egles zarā ietvēries Kluss sveces mirdzums maigs, Jauž sirds: iet tuvu garām Dievs, Mums pievērsts Viņa vaigs.

Vīrietim skaistākās pērles – sievietes asaras.

Vakar es biju uz tevi ļauns, Jo tu man sāpes dari. Bet šodien man par sevi ir kauns, Jo varbūt tev sāpēja arī.

Lai Jāņu naktī līksms gars Un jāņabērnu vesels bars!

Var koki smago sniega segu nomest, Var lepni sīkai vētrai pretī stāt, Bet mana sirds un ilgas nerimst, Par Tevi nevar nedomāt!

Neviens man nav licis uzvesties tik muļķīgi kā Tu. Tomēr es melotu, ja teiktu - to nožēloju. Varbūt vajag vienreiz mūžā ļauties neprātam un saukt visneticamāko sapni par īstenību. Varbūt vajag ļaut, lai kāds kaut reizi žēlo un sāpina tik ļoti, lai saprastu, ko īsti nozīmē lidot un krist. Man tas nebija joks. Man tas nebija - tikai tā. Tas bija skumji, sāpīgi. Un skaisti.

Ja jūs domājiet, ka sieviete ir vājais dzimums, pamēģiniet naktī uzvilkt segu tikai sev!