Apsveikumi

Jaunam pārim novēlu: lai Jūs novecotu kopā,uz viena spilvena!

Nav iespējams vienmēr būt varonim, taču vienmēr paliek iespēja būt cilvēkam.

Lai paliek tie skanīgie vārdi Par mīlu līdz pasaules galam, Ja draugi, tad aizejiet kopā Līdz ziedošās druvas malai.

Piesien salto ziemeļvēju
Smalkām ledus pavadām
Pati klēpjiem sniegu izmet
Mīkstas pārslu kupenas.

Gads jau allaž labi sākas,
Ja to sagaida kā nākas,
Vēlāk vajag jautru omu,
Izturību, labu domu.

Ja nelaimē, var rast izeju, Nav vērts raizēties, Bet ja risinājumu nav , Tad arī nav vērts raizēties, Jo raizējoties neko nevar mainīt.

Sit, Jānīti, vara bungas, Sakur Jāņu uguntiņu, Lai sanāk jāņabērni Jāņu svētkus nosvinēt.

es rakstīju es un svītroju mēs. manas domas vairs tevi nemeklēs.

Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis. Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam pieder; Jo mīlestibai pietiek ar mīlestibu.

Lai viss ko velies-PIEPILDAS. Lai viss ko dari-IZDODAS, Lai viss ko gribi ir SASNIEDZAMS. Bet nekad lai nav ta,ka nav NEKAD!

Es domāju, ka fantāzijas ir stiprākas nekā zināšanas; Ka mīts pārliecina vairāk nekā vēsture; Ka sapņi ir spēcīgāki par faktiem; Ka cerība ir stiprāka par pieredzi; Ka vienīgi smiekli dziedē visas raizes; Un es ticu, ka mīlestība ir stiprāka par visu!

Ai, cerība, tu man tik neparastā, Kam mani atkal savos spārnos cel? Mēs satikāmies klusos upes krastos Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt. Es visu atdotu, lai tavus matus Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt, Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus Ap savu mazo pirkstu viegli tīt. Es visu atdotu, lai tavas lūpas Kaut vienu reizi pasmaidītu man, Kad acis pļavas miglu skata kūpam Un tālē nodžinkst elektriskais gans. Es visu atdotu, lai tavas krūtis Caur drānām mirkli manām pieskartos, Vai tiešām tu pat tagad nesajūti, Ka mana laime esi un mans posts.

Pa mežiem Pa pārdomu ceļiem Pa iedomātiem skaistuma kalniem Es ceļojumu gribu sākt! Varbūt Tu vēlētos man līdzi nākt!

Labāk iekod pirkstiņā, Nekā zēna sirsniņā!

Prieku ka saules glāstu Ik rītu no jauna rast. Laimi ikdienas stāstā Vienmēr nosargāt prast.

Viss tukšs bez Tevis, nav prieka dzirkstis, Kas manām dienām pulsēt liktu, Nav priecīgs brīvais krēslas mirklis. Nav jūtu, lai pie Tevis tiktu.

Kā rīta rasa dzīve šķiet. Kā spoža rīta rasa. Kā sapnis jauks, kas neaiziet. Kā grāmata, ko never ciet. Ko mūžam neizlasa.

Ņem tasīti saules gaismas Un pievieno to smaidam. Tad pārkaisi ar laimi Un, nepārtraukti maisot, Pievieno nedaudz maiguma, Nedaudz smieklu, Tasi mirdzošas rīta rasas Un zvaigzni no zilajām debesīm. Pievieno nedaudz pacietības, Tad lēnēm iecilā ritmisku melodiju Un atkal labi samaisi. Rīkojies saudzīgi ar šo maisījumu. Pievieno vēl vienu smaidu, Un Tu sapratīsi, ka esi ieguvis Tiešām vērtīgu recepti..

Šai klusajā naktī, Zvaigžņu bērnu apbrīnots, Skumjas dziesmas taktī Kāds atkal jūtas aizvainots…

Nav mani jāmeklē, es nākšu pats, Un visām durvīm droši iešu cauri, Jo Tevi redzēt – tā ir dzīve pati, No kuras cilvēks nevar noslēpties!