Apsveikumi

Vējam sauli neaizpūst, Mākoņus priekšā tai nesapūst, Tā spīd... Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža, Kad pasaulē manā ienāci Tu, Dāvinot tai savu dvēseles siltumu. Pasaulē savā sev citas saules es negribu. Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu...

Plūci rozes vasarā, Baudi prieku jaunībā, Ziemā rozes noziedēs, Vecums prieku nenesīs!

Justies kā enģelim, spēt saklausīt savus smieklus un katrā peļķē ieraudzīt debesis!

Tev vajag tikai vienu vārdu, Lai liktu man smieties Tev vajag tikai vienu smaidu, Lai liktu man mīlēt

Man lemta laime liela kā zeme plaša kā debess dziļa kā jūra, jo uz zemes šīs zem debess šīs pie jūras šīs dzīvo TU

Es gribu Tev dāvināt saulītes maliņu – ar mākoņiem kabatas pilnas. Es gribu Tev novēlēt sprīdi bezsvara telpas… Es gribu Tev dāvināt kafijas smaržu, lai piejaucētu dzīvi- grēcīgi rūgtu. Es gribu Tev novēlēt tvanošu brendija glāzi, kad dvēsele tāda caurspīdīga šķiet un pasaule citiem aizgājusi ciet. Es gribu Tev dāvināt medainu brītiņu laimes… Es gribu Tev novēlēt mirkļus – tos nenotveramos, tos izdzīvojamos, tos nepierakstāmos un neizstāstāmos, tos, kurus neplānojam, bet gaidām, tos, kuri neuzprasās – vien atnāk un atnes sajūtu – dzīvoju!

Kaut ko labu un tīru tu esi satriecis manī un tagad man jāiet pa vientulību ilgi un klusi...

Savā sirdī vienmēr nes Saules staru gaišāko, Tad tu vienmēr pārvarēsi Dzīves ceļu grūtāko!

Tu esi viens no eņģeļiem, Kas mīt uz šīs zemes, Bet vienīgais, kurš ir mans eņģelis. Tu esi viens no vismīļākajiem, Skaistākajiem eņģeļiem, Bet vienīgais pēc kura es ilgojos…

Arī sniegpārsla ir puteklis, tikai – kūstoš.

Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai vēlīgs likteņa prāts. Lai mīlestības ir gana, Ko saņemt un citiem dot. Un nedienas gaismas zvanā Lai dvēsele pārkausēt prot!

Nav māksla iemīlēties, bet māksla ir mīlestību saglabāt, padarīt to stiprāku, bagātāku. Iznest to cauri visai dzīvei.

Es kaijām vaicāju kur esi Tu…? Es viļņiem jautāju ko mīļais dari Tu…? Bat kaijas žēli sauc un viļņi skumji kauc! Par mīlestību, kura no mums projām trauc…!

Cilvēka mūžs ir līdzīgs koklei Satrūkst stīga un viss ir kluss…

Lai nu kā,tomēr katru rītu Uzaust saule un putni lido. Lai nu kā, tomēr katru nakti Spīd kāda uguns tumsas vidū.. Neticu es,ka nav iespējams atrast Ozola zīli vai kādu citu nieku, Tādu,kas augs un augs tik ilgi, Kamēr pārvērtīsies par prieku.

Vai tiešām labākais jau pagājis!? NĒ… Labākais vēl priekšā… Drīz logā smiesies pavasara rīti, kas uzdāvinās prieka vizbulīti.. Vēl laiks tev atvēlējis daudz- teikt labus vārdus, smaidus dāvināt, un mīlestības varavīksnes krāt….

Pasaule ir siltuma izslāpusi. Bet mīlestību līdz vecumam saglabā retais. Jums ir siltas rokas, bet kādam ir nosalušas. Kurš kuram pieies pirmais?

Sievietes lūgšana: Dievs, dod man lūdzu gudrību, lai es spētu izprast savu vīrieti! Dod man lūdzu mīlestību, lai es varētu viņam piedot. Dod pacietību, lai es spētu pieņemt visas viņa izdarības. Tikai nedod, Dievs, man lūdzu spēku, jo tad es to kretīnu vienkārši nositīšu!

Starp tevi un mani Laiks mūžībā apstājās, Starp tevi un mani Bij? noliktas lamatas.

Es gribēju tev aizsūtīt Kautko mīļu, jauku un patīkamu, Bet pastnieks teica, Lai es kāpju ārā no paskastītes..