Apsveikumi

Ir uzausta dzīve no dzīpariem smalkiem, No kuriem mums katram pa vērienam tiek …

Salavecis pauri kasa Dāvanas pa zemi lasa Tālāk tikt nevarēja Viņa briedis avarēja!

Ļauj man Tevi mīlēt cieši, Ļauj man Tev blakus būt, Ļauj man pateikt Tev maigi, Ka vēlos būt Tevis mīlēta!

Es biju tikai garāmgājējs un nevis pie Tevis nācējs…

Nekad nestrīdies ar idiotiem! Viņi tevi novedīs līdz pilnīgam apjukumam un pēc tam sakaus ar savu pieredzi!

Atgriežos Tevī kā dzimtajā zemē. Esmu klejojusi un grēkojusi. Pāri kalniem lejām gāju. Un kur es atnācu? Atpakaļ. Pie Tevis…

Mīlestība kā stīga- sākas sirdī, ietiecas debesīs. Skrien garām vēja pirksti un uzspēlē sonāti, uzspīd velīnā rudens saule un notis izskan kā skūpsti. Es tikai nesen sapratu, ka arī starp manu un tevi ir stīga. Kad sapņos dzirdu Mazo naktsmūziku, to izpilda tavas mīlestības pilnās sirds, tavas mīlestības pilnās elpas simfoniskais orķestris. Kad eju pa ielu, tavas mīlestības pilnās domas riņķo ap mani kā naktstauriņi un gaiss tā dīvaini žūžo. Mīlestība vienmēr ir stīga. No sirds uz sirdi. No vientulības uz pasauli. No dvēseles tumsas uz dievišķo gaismu. Vienīgi mīlestība dara dzīvu!

Tu man prasi, ko es mīlu, Es tev teikt to nevaru. Visus pirmos burtus saliec, Izlasi, tad zināsi.

Ko šodien mēs tev sacīt varam, kad balti sniegi zemi klāj, kad tava mūža gadu kokam ir zelta krāsas lapa klāt? Tik klusa, rimta katru dienu, tik nemanāma daudziem mums, bet tevi satiekot, mēs jūtam- nāk labestības strāvojums. Un tādēļ mēs no sirds tev vēlam, lai balta katra diena aust, lai tavā dzīves zelta kausā ir laimes, prieka, saules daudz.

parādi man riņķa galu, un es tev parādīšu zemes malu.

Nenogrimt mazajos ikdienas darbos un ikdienā nezaudēt zvaigznes!

Rūķu cilts, No laika gala, Katru dienu Laimi dala. Es ar būtu, Rūķis viens, Kas tev laimi, Novēl daudz.

Katrs putniņš, kas uz zara, Lai tev vārda dienā zvana!

Mīlestība it kā vārdi, sekss ir kā spēle. Met vārdus pie malas, nāc spēlēties!

Par vēlu tu smaidi man pretī, Par vēlu, gribi būt mans, Es aizslēdzu savas sirds durvis, Un nevēršu vaļā, tās vairs!

Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa Pie lielā vārdu koka, Pēc savas gribas liktenis Ko purina un loka. Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa, Bet vienu gan Tu vari, To gadu gaitā godā celt Ar visu ko vien dari. Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa, Kas laika vējos plīvo, Bet lai ar uguns dvēseli Tas savu mūžu dzīvo!

Vai tu esi iedomājies, ka kādam var pietrūkt tieši tik daudz mīlestības, cik tu nokautrējies viņam atklāt un paust pavisam ikdienišķā veidā? Nekas uz Zemes cilvēkam nav paturams. Tikai savas vientulības apziņa ir vienīgais paliekošais visā mainīgajā. Trausli kopābūšanas mirkļi pret laika nežēlīgiem sitieniem. Pulkstenis ir nepielūdzams. Tas, pārņēmis vadību, par katru sava pulsa sitienu pedantiski saīsina man atvēlēto ceļa sprīdi nepielūdzamā vienaldzībā. Viss, kas ar tevi dzīvē notiek, tev šķiet normāls līdz brīdim, kad iegūsti pavisam atšķirīgu pieredzi. Nav nekā briesmīgāka šai dzīvē par bez mīlestības vadītu mūžu. Kā tev iemācīties parādīt savu mīlestību, ja tu pats nekad neesi mīlēts? Vai tev, kurš nekad netiki samīļots, liksies dabiski samīļot kādu citu? Visticamāk, tu jutīsies neveikli un tev būs kauns to darīt. Bet kādam tā visa tik ļoti pietrūks... Būt par tuvinieku. Justies vajadzīgam, nepieciešamam un pieņemtam. Būt kā dāvanai ? allaž labai un gaidītai. Atdūries pret pretenzijām, sašķīst prieks, nodziest vēlme un nocietinās dvēsele. Mīlestība ir brīvas gribas akts. Nav iespējams mīlēt to, kas šo mīlestību pieprasa. Ja ar labvēlību neapmainās, ja ar aizdomu pilnu skatienu uzmana viens otru, tad kur te lai patveras prieks? Vai kāds ir ideāls, ka būtu pelnījis ideālu? Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...

Tāds prieks man Tevi redzēt, Redzēt, kā smaidi Tu Un redzēt, ka arī Tu Man velti mīļu skatienu.

Pa reizei ir mīlēts, pa reizei ir smiets ,pa reizei līdz devītam kreklam ir svīsts ,un tikai pa reizei,reizītei vien un liekās šo reižu nav bijis nemaz

Vārda dienā neķer mušas, Iedzer vīnu, saņem bučas, Un lai sirdij jautrāk kļūtu Apēd gabaliņu kūkas!