Apsveikumi

Kaut dienas nes tikai salnu,
Kaut daudz kas neiegūts zūd,
Ir jātiek tev tomēr tai kalnā,
Ko kadreiz cerēji gūt!

Vēlu, lai Tev laime sēdē
Tā kā korķis pudelē!
Lai Tu puišos sapītos
Tā kā vista pakulās!

Lai visi mazie putniņi
Kas koka zaros čivina
No rīta tevi modina
Un mīļi, mīļi sveicina

Lai nekad Tev netrūkst spēka
Visu grūto atvairīt.
Un pat lāstekai aiz loga
Mīļi, mīļi pasmaidīt!

Lai Tev vienmēr siltas kājas
Un, lai mājās gaida mājas.
Zvaigznītes lai acīs spīd,
Kreisā kāja nepaslīd..

Kā rudens lāse ziedu kausā,
Kas rīta vējā klusi mirdz.
Kā spoža zvaigzne debessmalā,
Lai tāda būtu Tava sirds!

Žilbinošus panākumus,
Kolosālus ienākumus,
Satriecošus baudījumus,
Minimālus zaudējumus!

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!

Tev gadu mija, ko lai vēl?
Jo dzīvē daudz kas skaists vēl notiks,
Bet lai nekad nav gadu žēl,
Kas tajā nodzīvoti.

Lai būtu darbs, kas iepriecina,
Draugi, kuriem var uzticēties,
Domas, kas nes gaismu
Un nemiers, kas spārno!

Ar vēlējumu gaišu un draudzīgu,
Mēs nākam Tevi Jubilejā sveikt.
Lai dzīves dienas nepazītu raižu
Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!

Nāk ziedons un atkal aiziet,
Tik atmiņas negaist un kvēl
Tev dzīvē daudz skaista būs priekšā,
Bet bijušā vienmēr būs žēl.

Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā sūtu
Un vēlos kaut tiešām
Tu laimīgs būtu!

Lai ceļš, ko sāc Tu
Pret kalnu nebeidz vīties.
Un dzīvē pietiek spēka –
Nekļūdīties!

Lai allaž tāds ugunskurs tevī,
Ko neapdzeš rudenīgs laiks,
Un, pasmaidot bārdā un sevī,
Joprojām dvēselē paliec
Gan ērkšķains, gan dāliju maigs.

Dzīvot brīnumā un noturēties,
Šūpoles pār šķērskoku dzīt,
Lai tad aizturētā elpā spētu
Pasauli kā jaunu ieraudzīt!

Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.

Lai ik diena smaidu raisa
Tavā skaistajā sejā,
Lai tas draugus priecē
Un kāda sirdī mīlu dedz.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevām to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis ir bučas saldas.

Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas –
Sirds saule tevī lai nenoriet!
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas –
Lai tavās acīs šis vēlējums viss!
Kā daļa no mūžīgās dzejas.