Atziņas

Mēs visi gribam, lai mainītos mūsu dzīve un arī cilvēki, kas mums tuvumā. Tomēr apkārtējā pasaulē nemainīsies nekas, kamēr negribēsim mainīt sevi.

Cerība ir spārnots putns - Kas iemitinās dvēselē - Un dzied melodiju bez vārdiem - Tā neapklusīs - nē -

... Novērtē tā lietas un cilvēkus, kuri ir Tev apkārt, jo kādu dienu Tu vari to visu zaudēt...

Dzīves brīnumu mēs izprotam tikai tad, kad ļaujam piepildīties necerētajam!

Jo vienkāršāk uztversim dzīvi un nesamudžināsim tās pavedienu, jo biežāki būs tie mirkļi, kad laimi sevī jutīsim.

Ir katram gadalaikam sava krāsa, Kur mīlestības stariņš kūst. Ja ilgu zvaigzne kļūst tam māsa - Caur mūžu mīlestība plūst.

Ir sapnis? Skrien pēc tā! Nesanāk skriet? Ej! Nesanāk iet? Rāpo! Nevari parāpot? Nogulies un guli ar skatu pret to!

Lieli solījumi mazina uzticību.

Ja tu strīdies ar idiotu, visticamāk viņš dara to pašu...

Izbaudi šo skaisto parādību plūšanu, šo dzīvi; šīs cēlās dzīves jūtas un augstās domas, miesas siltumu, kopību ar draugu, augstāko kopību ar masu, ar sevi pašu, visas pasaules rituma sakaru, – bet zini, ka tas nav tavas dzīves mērķis, tikai līdzeklis augstākam mērķim. Un augs tava bauda un tavs spēks.

Lielu cilvēku un upju ceļš ir līkumots.

/Zaratustra/

Agrāk cilvēki precējās, kad atrada piemērotu partneri. Tagad precas, kamēr atrod.

Es esmu dzimis, lai gūtu panākumus, nevis ciestu neveiksmi!

... ātrāk vai vēlāk pienāk laiks, kad mīlēt un būt mīlētai gribas vairāk par visu pasaulē!

Cilvēka liktenis nav tik vienkāršs, kā izskatās. Gluži otrādi, it bieži tas var būt bīstams. Gribot ko sasniegt, mēs atbrīvojam varenus spēkus, un mūsu dzīves patiesais saturs vairs nav noslēpjams ne citeim, ne sev."

Tas nav nekas slikts - pateikt kādam, ka Tu viņu mīli un ka Tev ir labi kopā ar viņu. Mēs to jūtam bieži, taču nepasakām. Allaž atliekam uz velāku laiku. Dažkārt šis "vēlāk" nepienāk nekad. Ja kādu mīlam, tas jāpasaka!

Laimīgs ir tas, nevis kuram daudz, bet kuram pietiek.

Nekad nerīkojies tā, kā liek sirdsapziņa, citādi tā vēlāk mocīs par to, ka esi rīkojies kā idiots.

. . . mīlestība. Kaut kas senāks par cilvēci un pirmatnējāks par tuksnesi. . . . Tā bija tīra Pasaules valoda. Tā neprasīja nekādus izskaidrojumus, gluži tāpat kā Visums, ceļodams laika bezgalībā. . . . neticama pārliecība, ka viss zem šīs saules tapis rakstīts ar vienu un to pašu roku. . . . Un, ja šādas mīlestības nav, cilvēka sapņiem zūd jēga.

Ja Tu gaidīsi īsto brīdi,
Tu nekad neuzsāksi to, ko gribi.
Tāpēc sāc tieši tagad,
Sāc tur, kur Tu esi,
Ar to, kas Tev ir!