Atziņas

Kāpēc jāmācās pievilināt veiksmi no ārpuses, ja tā vienmēr ir mitusi dziļi mūsos?

Mums ir tieksme noticēt visam, ko saka, it īpaši, ja ir skaisti pateikts.

Laime var vāju samaitāt, nelaime- stipru spēcināt.

Dvēsele paej malā, lai miesa tevi neaptraipa....

Ja senatnē cilvēki gribēja nogalināt lāci, viņi paņēma smagu baļķi un pakarināja to virs medus poda. Lai tiktu pie medus, lācis baļķi pagrūda malā. Baļķis iešūpojās un atpakaļceļā uzgrūdās lācim virsū. Tas lāci nokaitināja un viņš baļķi grūda prom aizvien stiprāk, savukārt baļķis sita lāci aizvien stiprāk. Tas turpinājās līdz baļķis nogalināja lāci. Cilvēki rīkojas tieši tāpat, kad viens otram ļaunu atmaksā ar ļaunu. Vai cilvēki nespēj būt gudrāki par lāčiem?

"Dzīve nav žēlīga" Teica zaķēns un nokrita no koka. Pieredze: Nekāp kokā tad, kad augsts koks!

Man ir vienkārša gaume – es vienmēr esmu apmierināts ar labāko.

Laime ir tad, kad apzinies to, cik tev ir labi,
Tad, kad spēj izbaudīt mirkli un izjust mūžīgo,
Smaidīt caur sāpēm...

Smaidīsim, un pat naktī atspīdēs gaismas stariņš...

Likums ir kā zirnekļa tīkls, kurā iestrēgst mazas mušas, bet izlaužas lielas.

Instinkti reizēm ir stiprāki par prātu. 101. Naktstauriņš skries ugunī sadegt tāpat kā pirmais.

Neņem no dzives visu – neaiznesīsi!

... Nemeklē laimi citur – laime ir pir tevis paša...
... Liktenim kāju priekšā nepieliksi...
... Esi lepns par to kas tu esi un kāds tu esi...
... Draņķīgas dienas atgadās katram...
... Nebaidies nokost lielāku kumosu, nekā spēj norīt...
... Agonija – pēdējā kauja, kas ar uzvaru nenāk ...
... Dzīve ir piedzīvojums, nevis gatava recepte ...
... Izvēlies savu ceļu, lai kurp tas vestu, un ej to soli pa solim...

Mēs maza cilts, Mēs būsim lieli tik, cik mūsu griba.

Es arī pats, nezinu, jo neesmu vēl noskaidrojis, vai dzīve ir nopietni ņemama vai nav. Es zinu, ka tā ir bīstama un spēj nodarīt sāpes. Taču tas vēl nenozīmē, ka tā būtu jāņem nopietni.

Es nevaru saprast, kāda jēga ir apmelot cilvēku. Ja gribi kādam ieriebt, pietiks ar to, ka pateiksi par viņu tikai kādu patiesību.

Apstākļi – šo vārdu cilvēki izdomājuši, lai varētu savas kļūdas, vājības, netikumus uzvelt kam citam.

Daži bērni jautāja: kas ir mīlestība?
Kāda maza meitenīte atbildēja: Mīlestība ir tad, kad māmiņa lasa vakara pasaciņu.
Bet īsta mīlestība ir tad, kad viņa neizlaiž nevienu lapaspusi!

Ciniķis zina visam cenu, bet nezina tā vērtību.

Mīlestība nav akla – tā saredz vairāk, nekā mums šķiet.
Bet saredzot vairāk, tā vēlēsies redzēt mazāk.