Dzimšanas dienā

Ziedi tā, kā vijolīte,
Klusi savā nodabā.
Nevis tā kā lepna roze
Pašā dārza vidiņā!

Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod, Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt ? Likt visam gavilēt un vizuļot Var maza, sīka cilvēkbērna sirds, Ja viņa prieku jūt.

Tiem, kas krustceļos vieglumu meklēt ies, Izbirs pēdējie cerību graši. Mēs no grūtuma nedrīkstam baidīties, Jo tas lielāks, jo lieli mēs paši.

Ilgus, skaistus dzīves gadus
Tev vēl priecāties un smiet,
Daudzreiz sasaukt draugus, radus,
Saldu vīnu glāzēs liet!

Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu;
Iedvesmu, kas iepriecina draugus,
Draugus, kas sagādā pārsteigumus!
Daudz laimes dzimšanas dienā!

Un tas nekas, ja kādreiz grūti,
Jo cilvēks dzīvi veidot prot,
Ar allaž gudru sirdi krūtīs,
Var mūžu skaisti nodzīvot.

Lai sirdī dziedātu prieks,
Lai ausīs skanētu smiekli,
Lai kājas dancotu,
Bet glāze neiztukšotos.

Dzīve ir īsa – nesapņo,
Dzīve ir skaista – baudi to,
Dzīve ir sapnis – pamosties,
Dzīve ir cīņa – nebīsties!

Jubileja vienreiz gadā, neliec draugiem nomirt badā. Uzliec galdā torti, šņabi, Lai var patusēties labi!

Vai tādam padomo lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.

Vēlu Tavai dzīvei
Gaišus saules starus,
Kvēlu mīlas liesmu,
Tikai prieka asaras
Un stipru draudzības tiltu
Pār dzīves dienas un nakts stundām.

Pie viršu druvas apstājos
Un skatos ziedos mēļos.
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts – pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.

Veiksmi darbiņā,
Naudu kārbiņā,
Laimi ik dienas,
Bēdas nevienas!

Gadiem līdzi arī ērkšķi
Nav jau tikai rozes vien
Nu jau jāpiedomā bieži
Kāpēc tie tik ātri skrien.
Bet, lai netrūkst dzīves prieka
Spīta ēnas projām dzīt,
Gadus vainagā kā ziedus
Varēs ilgi, ilgi vīt.

Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!

Vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt,
Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties.
Gūt atelpu steigas brīdī,
Uzcelt sētu starp sevi un raizēm!

Mans prieks ir manas puķes –
Tāds kluss un vienkāršs prieks,
Caur to man krietni vieglāk,
Šo dzīvi dzīvot tiek.
Jo cilvēks, kam ir puķes,
Kam puķes ziedus ver,
Arvienu kaut ko gaida,
Arvienu kaut ko cer.

Pāri lido gadu putni zili
Un no viņu spārniem pārslas krīt.
Neredz tās ne pakalni, ne sili,
Tikai matos tās var samanīt.

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek, kur ir,
Laiks Tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
Tālumam tici!
Un neprasi – grūtums lai saudz,
Jāiet būs ilgi un daudz!