Dzimšanas dienā

Tev šodien laimes vēlēs daudzi!
Sirds pilna mīlestības būs!
Bet kas tad īsti ir tā laime?
Vai viegli sasniegt pilnību?
Tad zini – tādas nav!
Jo cilvēks vienmēr ceļā!

Noplūc kā puķes tās dienas,
Dzīve ko dāvina tev.
Un lai nebūtu tādas nevienas,
Ko tu nevēlies vairāk sev.

Gadu skrējiens nav apturams,
Visu klās laika sniegs,
Paliks caur mūsu dvēselēm
Cilvēkiem dotais prieks!

Darbā krokodila spēku
Mīlestībā mazāk grēku
Mājās mieru turi tīru
Un par niekiem necel brēku.

Tu esi atnācis šeit,
Lai pasauli pārveidotu,
Lai zvaigznes celtu
Un varavīkšņu tiltus būvētu.
Tu esi atnācis šeit
Lai būtu šajā laikā
Lai būtu šajā vietā

Šo sirdi skaisto es tev dodu
Jo šodien tava diena
Un šodien tevi ciena
Pat viss sīkākā no sikākajām būtnēm
Jo šodien tava dzimšanas diena!

Tajā dienā, kad Tu dzimi
Ļaunie gari bija slimi
Labie darīja ko spēja..
Lai Tev dzīve ir bez vēja!

Es Jums novēlu vārpatas sīkstumu,
Tad kad nestundu ēnojums māc!
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Savam ceļam gaišumu paturēt
No tās zvaigznes, ko slīpējis prāts.

Dzīvo tā, lai Tava dzīve
Nav kā uguns postīts sils,
Bet kā puķu pilna pļava,
Kurai pāri debess zils!

Ej lēni, ej strauji,
Ej tā, lai krasti zūd!
Un lai putni, un lai koki,
Tikai Tavu gaitu jūt!

"Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un tik stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu.Mīli savu sirdi.Mīli savu mīlestību.Mīli visas būtnes uz Zemes, un tava dzīve kļūs vistīrākā vērtība."

Iemācies smieties ar saules smiekliem, Pelēkai dienai dziesmu liec klāt, Izej tad dzīvi kā mūžību garu Ozola galotnē izdziedāt.

Skrien gadi prom,
Tev dodot gadu skaitu.
Ir viņos dzīvots, strādāts, smiets,
Vien gadiem netici un sevi jaunu jūti,
Vēl jāveic daudz, kas dzīves kausā liets.

Notici tam, ka tava izlietā svece reiz gaiši degs.
Un tava aukstā sega kādu silti segs,
Ka tavs pateiktais vārds reiz laimi spēs nest
Un tava iemītā taka ārā no purva nest.
Notici tam ko dari,
Notici beidzopt sev,
Notici un tu būsi, tas kam jābūt Tev!

Kādu laimi, lai mēs vēlam,
Lai tā spoži viz un mirdz?
Ne no vārdu plūdiem cēliem, –
Tik no mūsu siltās sirds.

Nav bijis vēl neviens tāds gads,
Kas tikai laimi nestu, no bēdām, rūpēm sargātu
Un laimes kalnā vestu.
Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ņemt to, ko dzīve pretī dod!

Cik maz mums pieder mūsu laiks!
Vēl gribās pasēdēt,
Bet darbs liek celties.
Mums laika nav,
Mums laika vietā – dzīve.

Visi vēle šo un to
Es tev vēlešu kaut ko:
Lai tu pupā pakārtos
Un ar zirni nošautos!

Lai pie tava loga
Sārtas rozes zied
Un uz sārtām rozēm
Laimes putniņš dzied!

Lai gadi vēja spārniem skrien,
Lai dienas zelta staros mirdz,
Bet nākotne lai atnes vien,
It visu to, ko ilgo sirds!