Dzimšanas dienā

Rūķu cilts,
No laika gala,
Katru dienu
Laimi dala.
Es ar būtu,
Rūķis viens,
Kas tev laimi,
Novēl daudz.

Ja rastos viens tāds rūķītis
Ar brīnumainu spēju,
Mēs visi lūgtu apturēt
To trako gadu vēju.

Bagāts tu esi – tev pieder dzīve, kuru jūti plaukstam
Tev pieder laime, kuru līdz sev nesi
Pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm. Un vēl – lai nesteidzīgs ir laiks Tavos laimes brīžos un lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi.

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu
Zeltainā drīksnā.

Lai viss ko vēlies – piepildās!
Lai viss ko dari – izdodās!
Lai viss ko gribi ir sasniedzams,
Bet nekad lai nav tā – kad nav nekā!

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek kur ir
Laiks tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
... Tālumam tici!
Un neprasi grūtums lai saudz,
Iet būs vēl ilgi un daudz.
Tālumam tici!

Dzīvot – tas ir visu atdot,
Dzīvot – tas ir sevi ziedot.
Saulei, zemei, rudzu vārpai,
Smagiem, pielijušiem ceļiem,
Baltai dienai, melnai naktij.
Otra sāpei līdzi sāpēt,
Otra mūžam līdzi degt.

Trīs ziedus es tev sūtu,
Jo trijos ziedos pateikts viss!
Viens domāts laimei, otrs- mīlai,
Bet trešais domāts vāzē likt!

Dzimšanas diena vienreiz gadā
Neļauj draugiem nomirt badā
Liec uz galda siļķes asti,
Bet zem galda alus kasti
Daudz laimes!!!

Nelūdzies liktenim dzīres spožas,
Ieklausies klusi, ko ceļi dzied!
Dzīve visvairāk pretī tad griežas,
Ja gribi tālu un skaisti iet.

Notici tam, ka tava izlietā svece reiz gaiši degs.
Un tava aukstā sega kādu silti segs,
Ka tavs pateiktais vārds reiz laimi spēs nest
Un tava iemītā taka ārā no purva nest.
Notici tam ko dari,
Notici beidzot sev,
Notici un tu būsi, tas kam jābūt Tev!

Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien.
Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.

Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz tev ceļazvaigzne,
Darbi veicas un gaišas dienas rit.

Tikai vienu zeltainu smaidu
Paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu
Savā skarbajā ikdienā rodi.
Tikai vienu glāstošu vārdu
Saki cilvēkam, lietus kad līst,
Tikai pilienu savējā prieka
Neliedz draugam, kam dvēsele dzīst,
Tikai sapni un cerību staru
Atstāj savējai sirdij – lai plaukst!

Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!

Skan melnā kaķa padoms tā: Kur skrienams-Dzenies!Skrien! Vien nerejies ar piktajiem Un nepinies ar sliktajiem- No vārdiem pārāk diktajiem Pats sevī dziļāk lien!

Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.

Šai dienai jābūt neaizmirstamai bezgala daudzo dienu virknē. Lai tajā ir smiekli un dziesmas, un mīļi, tuvi cilvēki, un jaunas cerības, jauni piedzīvojumi un jaunas iespējas. Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi, kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne.

Dzimšandiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Abas acis kopā miedz,
Pudelīti galdā liec!