Dzimšanas dienā

Garš dzīves ceļš ir šodien Tava rota,
Kur spēku jaunai dienu gaitai smelt.
Paldies par mūžu, krietni nodzīvoto,
Kas tavu gadu vērtīgākais zelts.

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!

Lai tas, ko gaidi,
Šodien Tevi apņem
Noskūpsta un saka:
Es mīlu, sveicu tevi!

Tu aizej....
Bet pēdas paliek
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss, tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!

Apkārt – draugus,
Apkārt – smaidus,
Apkārt – jokus,
Apkārt – prieku,
Lejā – zemi,
Augšā – zvaigznes,
Uguntiņu vidiņā!

Kad biji bērns vēlējies būt tīnis.
Kad biji tīnis vēlējies būt pieaudzis.
Kad biji Pieaudzis, vēlējies tāds arī palikt.
Kad būsi vecs vēlēsies būt vienalga, vai bērns, tīnis vai pieaugušais...
Tad izbaudi savus gadus, kamēr vēl nēsi vecs...

Ar labu vārdu sauli vadi
Ar mīļu smaidu rītam pretī ej
Un visi tavi nodzīvotie gadi
Kā labi vārdi skanēs pasaulei.

Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc.
Jālūdz paša sirdij – tā vislabāk zinās,
Kā tos trakos gadus atpakaļ lai sauc.

Darbā krokodīla spēku
Mīlestībā mazāk grēku
Mājās mieru turi tīru
Un par niekiem necel brēku.

Katra diena ir diena,
Lai atpūstos un sapņotu,
Lai smietos un brīnītos,
Lai mīlētu un baudītu mīlu,
Lai runātu un klausītos,
Lai priecātos un justos laimīgs.
Katra diena ir diena, lai dzīvotu!

Es katrā maija asnā skatos un priecājos,
Ka esmu jauns,
Kaut ievu zars krīt tieši matos,
Es neesmu uz viņu ļauns.

Kāda nozīme gan as`ras liet,
Ja var pasmaidīt un jautru danci diet,
Ja var uzdziedāt un skaļi smiet,
Lai vai kā tai dzīvē kādreiz iet!

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai daritu Tevi laimīgu.
Skaistums ir bīstams, gudriba jānopelna, mīlestība paša izvēle, bet galu galā es tomer saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

No lielā visuma Spēkus smelt No brīnišķās dzīves

To spēku, kas zaļajos zaros
Un līganos stiebros spīd,
To prieku un dzīvības ilgas,
Ik dienas sev paņem līdz!

Mīt laime klusā vietā
Tā noslēpta iekš sirds.
Nevienam zinot, redzot
Tur tūkstoš krāsās mirdz.

Atļauj pieneņu
Pūkai dejot
Atļauj dvēseles
Asarai dzejot
Iemāci šodienai
Nesteigties beigties
Iemāci acu kaktiņam
Smieties
Iemāci domai
Kā apinim vīties
Iemācies ļauties
Un nebaidīties
Atrodi pieneņu
Pūkas sevī
Neplūc
Bet atļauj
Lai vējā tās
Dejo...

Lai tev pieder visskaistākais sapnis,
Rīts ko neaizmirst domu pagalvī likt,
Un ar viņu kā krāšņāko ziedu
Dienu pārsteigt un īdzi tai tikt!

Vai tādēļ jānoskumst, ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi zūd un solījumi gaist?
Tu vari nolūkoties jaunās ainās
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist.

Novēlu izrakt visdziļāko aku,
Lai tā veldzē jebkuru,
Kurš gribēs pasmelt ūdeni.
Izaudzēt visveselīgāko koku,
Lai tā lapotnē var rast ēnu.
Ieraudzīt visskaistāko varavīksni,
Lai gūtu iedvesmu dzīvei!