Jāņos un Līgo

Lai līst visskaistākais lietus,
Visdzidrāko rasu dod rīts
Un kaut ko no Saulgriežu brīnuma,
Lai katrs paņem sev līdz!

Es nopinu ganīdama
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš taas ziedu atradīs –
Mīlas nakti izbaudīs!

Līgo saule, līgo bite
Pa lielo tīrumiņu,
Saule – ziedus kaltēdama,
Bite – ziedus lasīdama.

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.

Pūt, Jānīti, vara tauri,
Kalniņā stāvēdams,
Lai sanāca Jāņa bērni
No maliņu maliņām!

Es iesviežu Jāņu zāles
Pašā Jāņa gultiņā,
Lai Dievs dod Jānīšam
Citgad otru gulētāju.

Visi putni priecājās,
Jāņu dienu gaidīdami;
Kad atnāca Jāņu diena
Visi spārnus plivināja.

Viena pate Jāņu zāle
Brīžam liela, brīžam maza:
Siltumā izstiepās,
Aukstumā sarāvās.

Nu ar Dievu, Jāņu diena,
Līdz citam gadiņam!
Ies dieniņas, nāks dieniņas,
Kamēr tevi redzēsim.

Jānīts nāca, Jānīts nāca,
Ko mēs Jāni mielosim?
Nokausim purva dzērvi,
Upē zaļu līdaciņu.

Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.

Vēl liepu ziedi nesmaržo,
Vien jūnija ziedošās acis
Līgo vainagā dziesmas
Un sarkanas magones pin,
Papardes zaļajās liesmās
Mazliet no neprāta smelties ļauj,
Veldzēties mirkļos
No tava tuvuma siltuma glāstiem.
Caur jasmīnsmaržu zemeņsmaidi
Sarkstot bikli raisās,
Līgo valsī mīlestība tvīkstot
Pieglaužas ar tauriņspārniem,
Caur tavu netveramo smaidu
Ozollapu ēnā, tevi mīlot,
Iemācījos mīlēt
Griezes dziesmu.

Lai stāvēja, kam stāvēja
Jānītim tam stāvēja
Stallī bēri kumeliņi
Alus muca pagrabā!

Kas grib Jāņu alu dzert,
Jānu sieru uzkozdams.
Tam bus Jānu vakarā
Jauns Jānīts jāuztaisa.

Es iepinu vainagā mīlestības dzīpariņu,
Lai staigātu mūs Jānīts mīlestības savažots!
Dod, Jānīti, meitām alu ar tām baltām putiņām,
Lai meitiņas rotājās ar to balto tikumiņu!

Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievāmi, I meitāmi
Koši ziedu vainadziņi.

Es nopinu vainadziņu,
Visādām lapiņām,
Ziedēj’ manis vainadziņis,
Visādiem ziediņiem

Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks lietus spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Ziedu meklēt papardēs!

Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Varbūt pāršalks zibens spējš.
Vienreiz gadā varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs.