Jāņos un Līgo

Es nopinu vainadziņu
Visādām lapiņām,
Ziedēj` mans vainadziņš
Visādiem ziediņiem.

Līgo nakts jau daudzus gadus
Diktē noteikumus savus,
Alus kausus pilnus liet, papardīti meklēt iet
Kurš tos ziedus atradīs...
Mīlas nakti izbaudīs!

Dar, bāliņ, mieža alu,
Dod Jānim padzerties;
Šogad mieži trekni auga,
Alus rūga putodams.

Lai tad puto jāņu alus,
Jāņu siers, lai zobos drūp,
Un no kontrabandas gaļas
Sašļiks cepinoties kūp!

Lai ir daiļa Jāņa sēta,
Kupla saime, bagāts galds,
Krievs ir krievs, bet latvis – latvis,
Vodka sīva, alus salds!

Ciema meitas solījās
Jāņu nakti negulēti.
Es aizgāju, es atradu:
Guļ kā siļķes muciņā.

Jānīts sēdi kalniņā,
Zāļu nastu mugurā:
Cik zālīšu nastiņā,
Tik tev siera gabaliņu.

Jānits man sieru prasa,
Teica savu Jāņu zāli.
Kas ta tāda Jāņu zāle,
Drīz bij stīva, drīz lunkana?

Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.

Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz –
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.
Ņem spēku no Jāņu gaismas,
Kas pakalnos gaiši spīd –
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs atausis rīts.

Lai visu uzplaukušo puķu melodijas
Ar dzimtās puses vasarlaika gaismu
Jums uzdāvā to brīnumaino ziedu,
Ko tikai reizi gadā atrast var.

Ja vien paši jautri būsim,
Papardītē laimi gūsim!
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Visi gaida Jāņa dienu,
Meitas gaida, puiši gaida;
Puišiem sieru, puišiem alu,
Meitām zāļu vainadziņu.

Ņem spēku no jāņuzālēm,
Ko tās tev šovakar sniedz –
Tas paliks ar tevi tik ilgi,
Kaut sen būs novītis zieds.

Visas bija jāņuzāles,
Ko plūc Jāņu vakarāi,
Visi bija jāņubērni,
Kas Jānīti daudzināja.

Līgodama vien atnāca
Tā līksmā Jāņu diena:
Pār siliem, pār mežiem
Ienāk manā sētiņā.

Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!

Nu, ļautiņi, priecājieties,
Nav vairs tālu Jāņu diena:
Noies saule, uzklēks saule,
Tad būs pati Jāņu diena.

Šī dieniņa, tā dieniņa,
Parīt pati Jāņu diena,
Tad sanāksi Jāņu bērni
No maliņu maliņām.

Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju. –
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.