Jāņos un Līgo

Varbūt smaržas vējā plīvos,
Līgo viesi ieņems sīvos,
Varbūt skanēs jautras dziesmas,
Tumsā sprēgās uguns liesmas.
Alus kausi – Jāņu sieri,
Dziesmas dzied pat latvju krievi.
Jampadrači – jautrās dejās,
Ieplūst līksme visu sejās!
Ja vien paši jautri būsiet,
Papardītē laimi gūsiet.
Galu galā varam mēs,
Sirdi zaudēt papardēs!

Līgo nakts jau daudzus gadus,
Diktē noteikumus savus:
Alus kausus pilnus liet,
Papardīti meklēt iet,
Kurš tās ziedu atradīs?
Mīlas nakti izbaudīs!

Kas tie tādi līgotaji,
Sila peku lauzējiņi!
Nav neviena lāga puiša,
Kas ar mani parunātu.

Sarijušies riepu dūmus,
Līgotāji meklē krūmus,
Rītam austot, Jānis klusi
Streipuļo uz māju pusi.

Kad atnāca Jāņu diena,
Es varēju priecāties:
Ziedēj’ pļava, ziedēj’ nora,
Ziedēj’ visas mežmalītes.

Jāņu naktī Tevim vēlu,
Tavu dēlu varen cēlu,
Lai tas Tevi stipri spaida,
Tikai nepaliec kā skaida!

Es redzēju Jāņu nakti
Trīs saulītes uzlēcam.
Viena zelta, otra vara,
Trešā tīra sudrabiņa.

Iekš papardītēm Jānis elsa,
Un kaut ko Līgai ausī melsa,
No rīta Jānim mute sausa,
Un Līga jož pēc alus kausa.

Īsas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.

Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņuguni kurināt,
Siera rituli ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!

Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!

Nāc, nākdama Jāņu diena
Mēs tev’ skaisti saņemsim
Līgodami, dziedādami,
No maliņu maliņām.

Jānītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu,
Nu deviņi nevarēja
Smaga klaipa kustināt.

Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.

Es nopinu Jānītim baltu grietu vainadziņu,
Vidū liku magonīti kā sirsniņu azotē!
Mīli mani tā, Jānīti, kā saulīti debesīs!
Lai mirdzēja man actiņas, kā rasiņa ziediņā!

Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jāniti, zilzobiti,
Nāc manāi sētiņāi.

Es savā zemītē – savs es tēva bāleliņš.
Svešajā zemītē, svešs es zemes arājiņš!
Es lūdzos Dieviņam sev saulītes veselību,
Savai tautai mieru sirdī, Pasaulei – mīlestību!

Pa gadskāru Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt;
Sienam sieru, daram alu,
Kur Jānīti pamielot.

Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.

Salatēvs pār lauku brien,
Slēpju nav, jo zāle vien!
Pāri plecam vilku vāle, eglīte
Un Jāņu zāle!