Jaungada apsveikumi

Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas, tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz, lai viss, ko dara, sokas,
Lai nepagurst ne sirds, ne rokas!

RECEPTE VISAM GADAM! Ņem 12 mēnešus, notīra tos pavisam tīrus no rūgtuma, skopuma, pedantisma, bailēm un sadala katru mēnesi 30 vai 31 daļā, tā, lai krājumu pietiek visam gadam. Tad katru dienu sadala šādi - 1

Lai Jaunais gads iemet sirdī baltu zvaigžņu klēpi,
Kas sniedz brīnumainu spēku, izturību darbā, siltumu un laimi katrā mājā!

Salatēvs pār laukiem brien,
Slēpju nav, jo zāle vien,
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

Jaunā gadā lielus priekus,
Neņemt galvā dzīves niekus,
Sapratni un mīlestību,
Lielu dzīves daudzveidību!

Ik katrai dienai Jaunā gadā
Kā jaunam, skaistam sapnim būt,
Un katram sapnim, katrai dienai
Par dzīves īstenību kļūt!

Kad pusnakts stunda zvaigznēs pārvērš pārslas
Un namu dzegās smaidošs kļuvis sniegs,
Kāds sirdī iemet klēpi baltu zvaigžņu
Un tas ir Jaunais gads,
Un tas ir svētku prieks!

Lai jaunā gada plāni štimmē,
Un mīlestībā labi iet.
Un sirds, lai klapē valša ritmā,
Un naudas maks, lai neiet ciet!

Bet katram gadam ir savs svētvakrs, Savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu: Pie loga putenis tik tīru dvieli kar, Un egles apsnigušas pilnas baltu vēdu.

Uz Jauno gadu dāvināsim
Viens otram labus vārdus mēs,
Lai tie pavisam neizzustu
No steigas pilnās pasaules.

Lai Jaunajā gadā
Piepildās tas,
Kas vecajā meklēts
Un neatrasts!

Tici sapnim – tas piepildīsies
Ceri uz brīnumu – un tas nāks
Mīli! Un pasaule atsmaidīs pretīm daudz sirsnīgāk.
Piedod tiem, kas pāri tev darījuši.
Uzsmaidi tiem, kas tevi aizmirsuši.
Pasaki labu vārdu tiem, kas tevi nolieguši.
Atver durvis tiem, kas savējās tavā priekšā aizvēruši.

Uz visiem kokiem mežā jauns guļ sniegs.
Un skaņas mīkstas, it kā sniegu apvēlušās veļas.
Nu sila rūķīšiem būs gan ko pikoties,
Rau, rau, kur tie aiz paegļiem jau ceļas!
Olektgari vīriņi, sprīdi gari uzači,
Baltu tāšu micītes, brūnu sūnu biksītes,
Divi pulkos stājas, ņirb pa gaisu kājas,
Sniega vāli veļas, skanšu kalni ceļas.
Šņāc bumbas tvirtas, plīvo matu cirtas.
Klaigas un brēka, ņemas, cik spēka.
Kā vaigā zied tvīksme! Kāds prieks, kāda līksme! Hallo! Heidā! Bravo! Urrā!
Te rupja balss no meža malas sauc: „Tas tak par daudz! Vai tā jūs manim kāršat spilviņas un tinat tāstiņas un gaiņājat no mājām žagatas?”
Tik blēņas jums un niekošanās rūp. Tūlīt uz Lāčupurvu lasīt lāčusūnas!
To dzirdot pikotāji skrien, un klūp, kur kurais patapdams.
Cits paegļu pudurā, cits koka dobumā, cits rudzrugāju rudens aparā.
Un lielās zaļās acis bolīdams, un teterkāpostus tiem visiem solīdams,
Lien Mežavecis atkal meža biezumā, un atkal tukšs un kluss ir klajumā.
Tik, iztraucēts no trača negantā, Pār lauku laukiem zaķis aizļinkā..

/V.Plūdonis/

Lai Jaunais gads atnes prieku sejā, laimi sirdī, veiksmi darbā!

Kļūsti kā bērns, lai šovakar tavs prieks
Atmiņu kupenās bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs
Vienu vakaru gadā.

Iedomājies, tu loterijā esi saņēmis šādu balvu:
Katru rītu banka tavā kontā ieskaita 86400 latu.
Taču šai spēlei ir savi noteikumi, jo katrai spēlei tādi
Ir!

Tos mērķus un sapņus, ko Jaunais gads auž, lai dzīve nekad nesalauž!

Veselību, jautru omu,
Panākumiem pilnu somu.
Visu gadu gaišu skatu
Un pie Laimes mātes blatu!

Lai Jaunajā gadā piepildas tas,
Kas vecajā meklēts un neatrasts.

Kad skaistu, baltu ziemas sarmu
No kokiem nopurina vējš,
Lai Jaunais gads ar īstu laimi atnāk,
Un jaunus sapņus īstenībā vērš.