Kristībām

Tik daudz Tev visa vēl priekšā, Jo vēl tikai sācies Tavs rīts, Ej,pasaulē mazulīti, Tev vecāku mīla ies līdz!

aikam stārķis kļūdījās, Kaut kas viņam misējās. Kosmonauts bij`cerēts, gaidīts, Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs!

Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā, Lai ir balta tā dzīvīte Kurā būs jādzīvo!

Mazi bērni pēc cālēniem smaržo, Pēc pieneņu pūkainām galvām. Un tu saproti, citas vairs nebūs- Šī ir vislielākā balva.

Liec, Laimīte, baltu ziedu Mazajā rociņā – Lai ir balta tā dzīvīte, Kura būs jādzīvo.

Kas šodien tavās rokās dusu. Es, māmiņ gribēju jau ļoti. Tev mīļus vārdus pateik klusi. Par katru glāstu, ko man dosi. Bet vārdus nemāku vēl sacīt. Lai tos man iemāci, vēl gaidu. Un tamdēļ teikšu tev ar acīm. Ar savām rociņām un smaidu.

Varavīksnes košās krāsas Šodien katrā sirdī mīt, Jo pie mums tu atnākusi Esi, mazā, dvēselīt! Atnākusi, iesējusi Cerību, kam lielai augt, Ka tu mūsu vidū spēsi, Tā kā ozols plaukt, Darot gaišas mūsu dienas, Visu saviem smaidiem vīt, Augot lielākam, bez ēnām, Lai tavs ceļš ir, mazulīt!

Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš, Kas bez saules nevar augt. Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt. Tēvs, māte-otra saule. Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

Ir labi noliekties pār mazu gultas vietu, Kur lielās dzīves sākums klusi dus…

Vien gaišas mīlestības vārdā, mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, no mīlas ņemts un mīlai atdots, tam mīlestību tālāk nest.

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt, Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida, Cik tīru spēsi viņu nosargāt, Cik spēsi dot no sava mīļā smaida. Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt, Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida. Tev vajag viņā spēku iepotēt, Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.

Ir dzīve tā ka kā katls kūpošs, Kur katrs kumosu sev rod, Tev bērni sagādā gan rūpes, Bet toties stresu noņemt prot.

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst Un uzplaukst maigi sārtā ziedā. Mums visiem gribas zināt kā viņš augs, Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Tauriņš piedzima Skaļajā cilvēku pūlī Un visi apklusa – Audz liels, Tu, mazais Brīnum!

Ik katrs bērniņš piedzimst svēts, Balts zirņa zieds-nevienas melnas strīpas

Pagaidiet, lieli kungi, Mazs vēl jūras braucējiņš. Paies dienas, aizskries gadi, Droši stūri turēs viņš.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis, Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet. No nedienām, no salta dzīves vēja Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām Nu arī Tavējā mirdz! To sargās no pasaules vējiem Vecāku mīlošā sirds.

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām Nu arī Tavējā mirdz! To sargās no pasaules vējiem Vecāku mīlošā sirds.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis, Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet. No nedienām, no salta dzīves vēja Šo mazo dvēselīti sargājiet!