Kristībām

Mazs cilvēks šodien iziet dzīvē, māt,
Un redzi – ļaudis skatās, ļaudis gaida,
Cik tīru spēsi viņu nosargāt,
Cik spēsi dot no sava mīļā smaida.
Mazs cilvēciņš iet šodien dzīvē, tēt,
Viņš nezin rūpju, nepazīst vēl naida.
Tev vajag viņā spēku iepotēt,
Lai dzīvē viņu nemētā kā skaidu.

/I.Ziedonis/

Saules zelta piebiruši
Visi mazi pudurīši,
Būt tādam saulainam
Tavam dzīves gājumam!

Sargiet mīlu!
Mīla trausla,
Viņa viegli salūst var.
Sargiet mīlu!
Mīla dzidra,
Saduļķot to viegli var.
Ticiet mīlai!
Mīla stipra.
Bēdu kalnus pacelt var.
E. Vēveris

Pagaidiet, lielie kungi, Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis,
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta dzīves vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet!

Starp dzīvības zvaigznēm daudzām
Nu arī Tavējā mirdz!
To sargās no pasaules vējiem
Vecāku mīlošā sirds.

Tauriņš piedzima
Skaļajā cilvēku pūlī
Un visi apklusa –
Audz liels, Tu, mazais Brīnum!

Ik katrs bērniņš piedzimst svēts, Balts zirņa zieds-nevienas melnas strīpas

Pagaidiet, lieli kungi,
Mazs vēl jūras braucējiņš.
Paies dienas, aizskries gadi,
Droši stūri turēs viņš.

Mazs pumpurs šodien dzīves dārzā plaukst
Un uzplaukst maigi sārtā ziedā.
Mums visiem gribas zināt kā viņš augs,
Būs vēja zieds vai briedīs augļu briedā.

Nez no kurienes uzradies tas –
Klēpī ievēlies kamolīts mazs.
Saulē sārti vaidziņi tvīkst,
Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Varavīksnes košās krāsas
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums tu atnākusi
Esi, mazā, dvēselīt!
Atnākusi, iesējusi
Cerību, kam lielai augt,
Ka tu mūsu vidū spēsi,
Tā kā ozols plaukt,
Darot gaišas mūsu dienas,
Visu saviem smaidiem vīt,
Augot lielākam, bez ēnām,
Lai tavs ceļš ir, mazulīt!

Bērniņš ir tik vēlīgs stādīņš, Kas bez saules nevar augt. Saule, mīlestība-abas ļauj tam atraisīties, plaukt. Tēvs, māte-otra saule. Lai tā ilgi nenoriet, un, lai mīlestības radīts, bērniņš gaismas ceļu iet.

Ir labi noliekties pār mazu gultas vietu,
Kur lielās dzīves sākums klusi dus...

Kas šodien tavās rokās dusu.
Es, māmiņ gribēju jau ļoti.
Tev mīļus vārdus pateik klusi.
Par katru glāstu, ko man dosi.
Bet vārdus nemāku vēl sacīt.
Lai tos man iemāci, vēl gaidu.
Un tamdēļ teikšu tev ar acīm.
Ar savām rociņām un smaidu.

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā –
Lai ir balta tā dzīvīte,
Kura būs jādzīvo.

Mazi bērni pēc cālēniem smaržo,
Pēc pieneņu pūkainām galvām.
Un tu saproti, citas vairs nebūs –
Šī ir vislielākā balva.

Tik daudz Tev visa vēl priekšā,
Jo vēl tikai sācies Tavs rīts,
Ej, pasaulē mazulīti,
Tev vecāku mīla ies līdz!

Laikam stārķis kļūdījās, Kaut kas viņam misējās. Kosmonauts bija cerēts, gaidīts, Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs!

Kā tur bija, kas tur bija,
Laikam stārķis samainīja.
Kosmonauts bij cerēts gaidīts,
Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs.