Kristībām

Pagaidiet,lielie kungi, Mazs vēl jūras braucējiņš. Paies dienas,aizskries gadi, Droši stūri turēs viņš.

Nez no kurienes uzradies tas- Klēpī ievēlies kamolīts mazs. Saulē sārti vaidziņi tvīkst, Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!

Saules zelta piebiruši Visi mazi pudurīši, Būt tādam saulainam Tavam dzīves gājumam!

Sargiet mīlu! Mīla trausla, Viņa viegli salūst var. Sargiet mīlu! Mīla dzidra, Saduļķot to viegli var. Ticiet mīlai! Mīla stipra. Bēdu kalnus pacelt var. E.Vēveris

Nolaidās stārķītis, pavēra knābīti Ielika klēpī, Māmiņai bēbīti.

Tā kā saule ābeļziedam Esiet savam bērnam klāt, Lai no jūsu mīlestības Viņš var mūžu darināt!

Ir jau gadiņš aizritējis Kā vilnītis jūriņā. Atver vārtus ,Laimes māte Nākamiem gadiņiem!

Šis mazais cilvēks ir Tev uzticēts Ak, kāda liela dabas uzticība, Jo katrs bērniņš piedzimst svēts, Bez nevienas melnas svītras Un Tev ir jābūt sargeņģelim.

Lai laimas roka ceļas svētījot Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu. Lai darba tikumu un gudrību tam dod, Lai viņa bērnība kā ziedu pilna pļava, Kur mātes mīlas saule spīd, Kas visas ēnas iespēj atvairīt.

Tauriņš piedzima skaļā cilvēku pūlī un visi apklusa - Audz liels mans mazais brīnums!

Starp daudzām zvaigznēm nu tagad arī Tavējā mirdz, No pasaules vējiem to sargās mīlošo vecāku sirds!

Lai aug mazais puisēniņš Tā kā stalts ozoliņš; Paaugsies, tad būs viņš Meitām siržu lauzējiņš.

Kā tur bija,kas tur bija, Laikam stārķis samainīja. Kosmonauts bij cerēts gaidīts, Atskrien meitēns mīļš un smaidīgs .

Varavīksne košās krāsās Šodien katrā sirdī mīt, Jo pie mums Tu atnākusi Esi, mazā dvēselīt!

Kā ozoliņš,kas piedzimis no zīles Un savās saknēs zemes spēku smeļ, Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas, Pret sauli savu mazo bērnu ceļ. Lai puisēns aug,lai vārdu nēsā godam, Lai mūžā ēzē pats sev laimi kaļ. Lai visur viņa gaišās pēdas rodam, Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Kā mākonītis zilganbalts Kā augošš mēnestiņš ik gads, Lai ļauj man izaugt pasaulē Ar debess gaismu dvēselē.

Saule vēsti atsūtīja, Jauni radi brālīšos; To vēl labi nezināju, Vai brālītis, vai māsiņa.

Cilvēciņš, ļaužu bērns, Gadu rāpus vazājas. Kumeliņš – dzīvnieciņš, Ātri tek kājiņām!

Vien gaišas mīlestības vārdā, Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, No mīlas ņemts un mīlai atdots, Tam mīlestību tālāk nest.

Lai Laimas rokas ceļas svētījot, Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu, Lai darba tikumu un gudrību tam dod, Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!