Kristībām

Nu Tavai dziesmiņai jauna skaņa klāt,
Mazs akordiņš Tev mīļi sacīs māt!

Cilvēciņš, ļaužu bērns,
Gadu rāpus vazājas.
Kumeliņš – dzīvnieciņš,
Ātri tek kājiņām!

Vien gaišas mīlestības vārdā,
Mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj,
No mīlas ņemts un mīlai atdots,
Tam mīlestību tālāk nest.

Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!

Saule vēsti atsūtīja,
Jauni radi brālīšos;
To vēl labi nezināju,
Vai brālītis, vai māsiņa.

Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošš mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē.

Varavīksne košās krāsās
Šodien katrā sirdī mīt,
Jo pie mums Tu atnākusi
Esi, mazā dvēselīt!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā Jūsu sirdis, pilnas svētas mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūžā ēzē pats sev laimi kaļ.
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zeļ.

Saviem bērniem mēs varam atstāt
Divus vērtīgus mantojumus.
Viens no tiem ir saknes,
Otrs – spārni.

Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.

Starp daudzām zvaigznēm nu tagad
Arī Tavējā mirdz,
No pasaules vējiem to sargās
Mīlošo vecāku sirds!

Tauriņš piedzima
Skaļā cilvēku pūlī
Un visi apklusa –
Audz liels mans mazais brīnums!

Lai laimas roka ceļas svētījot
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu.
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā ziedu pilna pļava,
Kur mātes mīlas saule spīd,
Kas visas ēnas iespēj atvairīt.

Šis mazais cilvēks ir Tev uzticēts
Ak, kāda liela dabas uzticība,
Jo katrs bērniņš piedzimst svēts,
Bez nevienas melnas svītras
Un Tev ir jābūt sargeņģelim.

Nolaidās stārķītis,
Pavēra knābīti
Ielika klēpī,
Māmiņai bēbīti.

Tā kā saule ābeļziedam
Esiet savam bērnam klāt,
Lai no jūsu mīlestības
Viņš var mūžu darināt!

Ir jau gadiņš aizritējis
Kā vilnītis jūriņā.
Atver vārtus , Laimes māte
Nākamiem gadiņiem!