Novēlējumi

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt,
Laimīgās dienās mīlēt
Un likteņa šķēršļus vīlēt!

Tici mīlestībai un mieram, tici rūpēm un dāsnumam, tici, lai ikviens, paskatoties uz Tevi, zinātu, ka viss ir sasniedzams.

Skrien gadi prom, Tev dodot gadu skaitu. Ir viņos dejots, mīlēts, smiets Šiem gadiem netici, Un sevi jaunu jūti, Vēl jāveic viss, kas dzīves kausā liets.

Debesīs tūkstoši zvaigžņu spīd, Savu tur grūti saskatīt. Meklē! Roku pēc skaistākās zvaigznes sniedz. Nebaidies, tieši sirdī liec!

Veselību stipru Gaitu ņipru Brīnišķīgu gaišu omu Daudz, daudz labu domu!

Lai dzīve ir skaista
Kā austošs pavasara rīts.
Lai labais, skaistais Tevi saista,
Un laime iet tev visur līdz.

Ja būtu Dievs, es lūgtu viņu, Lai sargā tevi, kur vien ej, Un mīlestības nepietrūktu Ne tev, ne tavai dvēselei…

Ir sapņi, kas piepildās Un ir sapņi, kas ir un paliek vienkārši sapņi. Sapņo un varbūt tieši šodien kāds Tavs sapnis piepildīsies!

Ja dzīvē tev neklājas viegli
Un pēdējās cerības irst,
Tad nenoliec nespēkā galvu,
Bet smaidi kaut asaras birst.

Nekad mēs nebūsim tie paši – izsmējēji, izdzērāji, izmīlētāji, dzērvju pārlidojums ir neizbēgams. Un ar katru pavasari, ceriņlapās mazāk niknuma atklājas, Tās ir vienkārši baltas un viss.

Diena pie dienas, gads pie gada Kā raibi dzīpari kamolā sienas Cieši jo cieši, lai bēdas nevienas Kā mezgli kamolā neiesienas.

Meklēsim mieru sevī, jo pasaulē meklēt to ir velts darbs. Meklēsim ticību sevī, jo citos to neatrast. Meklēsim gaišumu sevī, jo dot var tikai to, kas ir mūsos...

Tas labākais, ko šeit zemes virsū vērts iegūt- mīlestība un draudzība.

Gavilē, raudi, skūpsti un dziedi
Pie joda, kas līksmību beidz.
Nelaid garām laimīgu brīdi
Izmanto visu, ko dzīve Tev sniedz!

Lai katra maza upīte Tev bēdas aizskalo, Lai katra maza puķīte Tev laimi izstaro!

Ko lai vēlos?
Visa man ir gana.
Debess un zeme,
Un saule mūžam mana.

Lai aizmirstas sīkas bēdas,
Lai aizmirstas, par ko skumt,
Lai atnes putni uz spārniem Saules gaišumu mums.

Kurš vairāk dzīves gudrības sev smēlis?
Vai tas kurš kritis nav, vai tas kurš kritis – cēlies?

Ātri, it kā vēja spārniem Mūsu dzīve aizlido Steigdamies ar čakliem soļiem, Atkal viens gads aizsoļo.

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve, Tā skaista šodien, skaistāka būs rīt. Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi, Kaut vienu, labu rindu tajā ierakstīt.