Novēlējumi

Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika sietā.

Lai pie taviem logiem
Baltas rozes zied
Un lai baltās rozēs
Zaļas vardes dzied!

Karogu sārtu kā magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
Pasaulē raugies un pasaulei tici
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.

Dažkārt dzīvē netiek dota otra iespēja, tāpēc novērtē to, kas Tev ir, jo to tik viegli var pazaudēt...

Kad vasara iet projām,
Svied puķi debesīs,
Un nešaubies, ka prieku
Tev rudens atnesīs!

Nekad mēs nebūsim tie paši – izsmējēji, izdzērāji, izmīlētāji,
Dzērvju pārlidojums ir neizbēgams.
Un ar katru pavasari, ceriņlapās mazāk niknuma atklājas,
Tās ir vienkārši baltas un viss.

Miglas aizkars ved nezināmajā, un minēt nākas ne tikai ceļa zīmes, bet arī gala punktus. Lai nepazūd īstie orientieri un sirds vienmēr aizved pie mīļajiem!

Ja visus gadus spētu
Tu savākt vienuviet,
Tad dārzu ieraudzītu,
Kur varavīksne zied!

Ja spētu dot, ko vien vēlētos, es Tev piešķirtu sirdsmieru, kas paliktu nesatricināms, lai kas dzīvē atgadītos.

Man ir cilvēks,
Kuram veltīt visu to,
Kas manī ir labs,
Centies mīlēt un dzīvot sev!
Tas nav maz tas ir viss!

Lai tev veiksme pasniedz roku,
Prieks, lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz!

Lai vienmēr ir kas gaida,
Kas mīļi pretī smaida,
Kas pažēlo un piedod,
Un drauga roku iedod!

Dari tā, vai dari šitā – tikai LABO meklē citā... Tava laimes zvaigzne tad nenodzisīs it nekad!!

Lai nakšu nav,
Lai staro tikai diena,
Un galvenais, ko vēlu tev –
Lai sirds nekad nav viena!

Esi laimīgs par to, kas tev pieder, un tev būs daudz iemeslu būt laimīgam.

Dzīves straumei krāsu daudz,
Katrai dienai ceļu bez gala.
Ieklausies tajos – kas tevi sauc,
Kur tavs sapnis, debesu mala.

Tie četrdesmit pieci,
Tie nav nekas baigs:
Vēl mati Tev nav sirmi
Un grumbās vēl nav vaigs.

Nesēro draugs, ja dzīvē ērķšķi vien,
Pa mīkstu zāli tikai teļi brien!

Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt,
Laimīgās dienās mīlēt
Un likteņa šķēršļus vīlēt!

Tik sirdij neaizliedz nekā...
Ne ziedonī, ne matos sirmos,
Ne pavasara vējos pirmos, –
Tik sirdij neaizliedz nekā!