Novēlējumi

Radi savu pasauli! Šī pasaule cilvēkam ir par lielu. Tai nav
Jābūt lielai, bet tai jābūt bagātai. Un tai nav jābūt skatlogā
Izstādītai, bet ja tevi atrod ciemiņš, lai tu vari to pacienāt.
Lai tavā skābputrā ir kunkuļi kā nevienam. Lai paliek krā –
Saina dzirkstele no tavām glazūrām viņā! Un lai aizejot viņš
Paņem ķiršu kauliņu no tava dārza. Tas nav maz.
I. Ziedonis.

Ilgi degt – to diemžēl nespēj daudzi, uzliesmot prot arī salmu kaudze.

Daudz prieka,
Daudz laimes,
Daudz čaļu saimes.

Prieks par maiju,
Prieks par pavasari,
Kas ar ziediem
Nāk mūs sveicināt.
Savukart mēs sveicam
Tevi arī,
Jo Tava
Jubileja klāt.

Vai Tu atceries to dieniņu,
Kad Tu dzēri pieniņu,
Gultā gulēji un bļāvi
Visiem bučot sevi ļāvi?

Apskauj cieši savu sirdi, Baltos spārnus pieliec klāt, Tad kā eņģelis tu spēsi Dzīvē lidot patiesāk! Celies augstu pāri raizēm, Pāri tam, kas ļoti sāp- Atstāj pagātnē it visu, Laimes kalnā mācies kāpt! Domas lido tur, kur vēlies, Ja vien sapņi ciemos nāk. Tici tam, ka augšup kāpjot Dzīvot būs daudz vienkāršāk!

Ir cilvēki, kas palīdz citiem tikai ar to, ka atrodas uz šīs planētas. Un ir cilvēki, kas vienmēr cenšas palīdzēt citiem... Tu apvieno sevī abas šīs īpašības...

Laimi, lai tā vienmēr soļo blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visa mīļa,
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd!

Šinī dienā retajā,
Jautru draugu pulciņā,
Sirmā lauku pirtiņā,
Iemet čarku mādziņā.

Lai Tev cāļa veselība,
Oda dūša, izturība.
Un lai dundurs mierā liek,
Muša mūžam neaiztiek!

Kā ozoliņš, kas piedzimis no zīles,
Un savās saknēs zemes spēku smeļ,
Tā jūsu sirdis pilnas svētās mīlas,
Pret sauli savu mazo bērnu ceļ.
Lai puisēns aug, lai vārdu nēsā godam,
Lai mūža ēzē pats sev laimi kaļ,
Lai visur viņa gaišās pēdas rodam,
Lai viņa prieks kā rudzu asni zaļš,
Lai puisēns aug un katru darbu mīlē,
Lai dzīves gudrību sev sakrāt prot,
Kā ozoliņš, kas reiz piedzimis no zīles,
Māk dzimtenei un dzimtai godu dot!

Novēlu Tev medu ēst,
Ābolus uz pusēm plēst,
Ienaidniekus gaisā mest,
Mīļoto pie krūtīm spiest.

Tavs vārds ir kā vasaras gaisma,
Ko, aizejot dienām, tā dod,
Lai vienmēr tas būtu kā saule,
Kas siltumu izstarot prot!

Audzini drosmi savu ar bailēm tās pārvarot! Skopumu savu uzveic ar vēlmi citiem dot! Audzini gudrību savu, neziņai spītējot! Saglabā dziesmu savu ar sirdi, kas mīlēt prot!

Tā Tava diena, kad pasaulē
Tu nāci pēc Laimas prāta,
Lai zied tā cauri sniegiem koša arvien
Kā roze visgarākā kātā!

Ir jābūt ļoti, ļoti lielam,

Šī diena ir radīta, lai mēs novērtētu tās dievišķās jūtas, kas ir ar mums, lai mēs novērtētu spēju mīlēt, novērtētu sev mīļos cilvēkus apkārt.

Ir pienākusi diena;
Kas gadā mēdz būt viena,
Un priecīgs lai Tev prāts,
Lai lūpās mirdzums sārts.

Lai manas domas aizlido un nosēžas uz mākonīša maliņas, kur tās var paņemt ikviens, kam tobrīd pietrūkst kautkā no burvības. Kļūsim visi par niecīgo miligramu laimīgāki!

Laime nav mērķis, laime ir šis brīdis, kad esi. Laime ir ceļs. :)