Novēlējumi

Būt kā ābelei dāsnai un labai,
Zemei un sirdīm svētību nest,
Pavarda siltumu mīļajam glabāt,
Zvaigžņotus sapņus dvēselēs mest!

Piederēt putnam kā dziesma Un bitei derēt kā zieds, Mīlēt kā prot tikai liesma, Un būt lāsei,kas veldzi sniedz! Paspēt līdz" vējam kā prātam, Un rītausmu nekavēt, Palikt ikdienas nenomāktam, Un ūdens straumē spēt nostāvēt! Kā skatienam aizsniegt zvaigznes, Un kā pērlei no niecības dzimt, Pat zinot,ka laiks visu aiznes, Prast no bezspēka nesaļimt! No sēklas izaudzēt koku, Un no akmens arklu tēst, Sitienu uztvert kā joku, Un skauģi par draugu vērst!

Zvaigzne spīd ar staru rokā
Tiem, kam laba, silta sirds,
Viņas spožā staru lokā
Dzīves ceļi gaiši mirdz!

Es Tev vēlu mazu laimi,
Lielu nedrīkst vēlēt!
Liela laime lieliski,
Paslēpes prot spēlēt.

Lai Tev veicas mīlas jomā.
Lai Tev vienmēr nauda somā.
Lai čalis Tev pie rokas
Un vispār... Lai Tev labi sokas.

Esi zieds, kas necieš salnu,
Esi sirds, kas necieš ļaunu,
Esi tāda kāda esi –
Īsta, dabiska, patiesa.

Lai tev šodien draugi pasniedz ziedus un sauli debesīs!

Pagātne ir koks, ko nevar aizsniegt, tagadne ir ābele tev līdzās, nākotne ir asns, kas tikko dīkst – rūpējies, lai zari augļos līkst.

Vairāk just, nekā vārds to spēj teikt, Vairāk gribēt, nekā vispār var veikt, Vairāk saprast, kā prātam ļauts, Baltas kājas ik rītu aut!

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Kādam šodien viesi brauks;
Atnesīs Tev rozi stīvu
Un vēl sabučos par brīvu!

Lai Tava sirds,
Kas tik daudz jūt,
Šo zemi mīlēt nenobeidz,
Un visa pasaule Tev būtu
Kā zieds, kas veras pirmoreiz.

Dzīve ir kā samezglota dzija,
Kuras risinājums – grūts, bet skaists,
Neskaitīsim dienas, kurās lietus lija,
Mirkļus skaitīsim, ko žēl bij projām laist.

Kas dienas bijušās var pārskaitīt,
Arvien nāk jaunas aizgājušo vietā,
Un gadi tad starp tām kā dzintars spīd,
Un jaunas zvaigznes sijā laika sietā.

Lai pie taviem logiem
Baltas rozes zied
Un lai baltās rozēs
Zaļas vardes dzied!

Karogu sārtu kā magones sirds
Iespraudīs sniegos, lai spulgo un mirdz
Pasaulē raugies un pasaulei tici
Tāda ir jaunība, tāda tai sirds.

Dažkārt dzīvē netiek dota otra iespēja, tāpēc novērtē to, kas Tev ir, jo to tik viegli var pazaudēt...

Kad vasara iet projām,
Svied puķi debesīs,
Un nešaubies, ka prieku
Tev rudens atnesīs!

Nekad mēs nebūsim tie paši – izsmējēji, izdzērāji, izmīlētāji,
Dzērvju pārlidojums ir neizbēgams.
Un ar katru pavasari, ceriņlapās mazāk niknuma atklājas,
Tās ir vienkārši baltas un viss.

Miglas aizkars ved nezināmajā, un minēt nākas ne tikai ceļa zīmes, bet arī gala punktus. Lai nepazūd īstie orientieri un sirds vienmēr aizved pie mīļajiem!

Laime nav mērķis, laime ir šis brīdis, kad esi. Laime ir ceļs. :)