Romantiski apsveikumi

Tev tiešām nevajadzētu teikt “Es Tevi mīlu”, ja Tu tā nedomā. Bet ja Tu tā domā, tev tas ir jāsaka daudz. Cilvēki aizmirst...

Kad Tu kāp uz augšu, Draugi uzzina kas Tu esi! Kad krīti, Tu uzzini, kas ir Tavi draugi!

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt pievilšanos citiem.Ceļš no vārda līdz darbam ir tālāks nekā no zemes līdz saulei.

Es aizsūtīju savu sargeņģeli pie tevis,
Lai palūko kā tev klājas.
Bet eņģelis atgriezās un teica:
“Eņģelis, eņģeli nesargā!”

Es mīlēju kādu un tā nebiji Tu
Es apbrīnoju kādu un tā nebiji Tu
Es apdāvināju kādu un tā nebiji Tu
Bet vairs tā nebūs, jo satiku Tevi un kāds biju es.

Liktenis mūs kopā vedis,
Kāpēc tagad izšķirt steidz?
Tālu dzīvot prom no tevis –
Nespēju, kaut visu sniedz.
Tumsa nāk uz manu pusi,
ēnas kustas klusi, klusi...
Tumsā sēžu viena pati,
Sirds vairs nespēj sāpēs kliegt...

Es mīlu tavu kluso smaidu
Tavas acis sapņainās
Es mīlu tevi ļoti, ļoti
Un klusēdama ciešu daudz!

Tu mani vedi aiz rokas pa varavīksni,
Pa miglas vālu, pa rasainu pļavu,
Basām kājām pa lietus peļķēm.
Un sapratu, ka pazaudējot Tavu roku,
Es vairs nepratīšu mīlēt lietu bez Tevis.

Kā vēlētos es būt kā vējš
Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts
Es cieši tevi apskautu
Un ilgi projām nelaistu...
Kā vēletos es būt kā lietus...
Kā lietus, kam tevi skūpstīt ļauts
Tad lītu es vai diena ir vai nakts
Ar lietus lāsēm tevi skūpstītu...
Kā vēlētos es būt kā nakts...
Kā nakts kam tevi iemidzināt ļauts.
Pasaku par veju un par lietu šajā
Naktī es tev stāstītu...
Vai tiešām tas, ko vēlos ir par
Daudz?

Ar tevi
Kā ar tauriņa spārnu?
Bailes ir pieskarties,
Jo varu ar kustību vāru
Mirdzumu noberzt nost.

Es nevaru aiziet no tevis,
Tavas rokas man neatļauj;
Tuvu, aizvien tuvāk
Cieši pie sevis kļauj.

Ja es pazaudētu lūpas,
Tad skūpstītu tevi ar rokām.
Ja es pazaudētu rokas,
Tad skūpstītu tevi ar sirdi.
Ja pazaudētu sirdi,
Tad tikai tevis dēļ...

Kad tu piedzimi lija lietus,
Bet patiesībā nemaz nelija,
Tikai debesis raudāja,
Jo pazaudēja tādu enģeli, kā tu.

Dažus gadus uz priekšu mēdz zīlēt,
Viņš rūpes redz, citu neko,
Tas laimīgs, kas tagad spēj mīlēt,
Un nākotne nepievils to.

Laimi es tev vēlēju,
Rokās iedot nespēju,
Laimes putniņš skaļi dzied,
Vēlē laimi tev arvien.

Es sūtu Tev
Savu mīksto spilvenu – saldam miedziņam,
Siltu sedziņu, lai Tu ātrāk aizmigtu
Un saldu bučiņu – jaukam sapnītim!
Bet tagad es salstu, jo viss ir pie TEVIS!

Greizsirdība moka mani,
Meli Tevi galina mani.
Esmu es akla, tādu padarīji Tu mani.
Esmu es kā bez prāta,
Lidoju ik dienas debesīs.
Debesīs bez spārniem,
Bet kad pienāk mūsu strīds
Es krītu uz cietās zemes,
Un visi mani sapņi brūk.
Esmu Tavā varā.
Tu ar mani dari ko gribi,
Pat to ko es negribu,
Bet pateikt?Nē!?
Nav man spēkos.
Negribas man krist no jauna,
Negribu es sev jaunas brūces.
Gribu lidot debesīs kā putns,
Gribu būt vienmēr laimīga ar Tevi...

Nav neviena, kas aizliegt spētu
Jūru sasmelt gliemežvākā,
Saules pilnus smieklus smieties,
Man tavās acīs ieskatīties.
Tavās acīs bezdibenis,
Kuram jau uz malas stāvu
No tā soli projām spert
Varētu likt tikai gļēvums.

Vēlu laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, vizošu,
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdā par katru nieku.

Es tevi mīlu kā ceptu pīli, Un tavas lūpas kā pipar kūkas…