Romantiski apsveikumi

Uz augstām klintīm,
Lai pamats celts.
Kas negaisā rūdīts,
Mirdz saulē kā zelts.

Ir labu vārdu daudz ikkatram,
Ar tiem var mierināt un sveikt,
Mēs gribētu tos vārdus atrast,
Kas spēj par visu paldies teikt!

Agrāk, pirms sastapu Tevi,
Vēlējos daudz ko.
Tagad, kad esi blakus,
Man nevajag neko!
Varu vēlēties tikai to,
Lai mīli mani kā es Tevi!

Manas lūpas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu,
Tev tik pieder mana sirds!

Ja apskāviens būtu sekunde,
Es Tev sūtītu stundu,
Ja smaids būtu ūdens
Es Tev sūtītu jūru,
Ja mīlestība būtu persona
Es Tev sūtītu sevi.

Laimes nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.

Ar gadiem mainās viss uz zemes,
Tas savādāks un skaistāks kļūst.
Vērš visu apkārt laika lemess,
Tik mīlestība ir un būs.

Mīļš kā negaidīt zīlītes stāsts,
Silts kā saulstaru glāsts,
Kluss kā aizkavējies rudens
Jums šodien no manis sveiciniņš.

Novēlu tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidniekiem gaisā sviest,
Mīļāko pie krūtīm spiest!

Gribu Tavas karstās lūpas
Atkal savām maigi skart,
Gribu just es Tavu sirdi,
Kā tā manai blakus sarkst.

Es Dievam lūdzu ziedu, viņš iedeva dārzu.
Es lūdzu upi, man iedeva okeānu.
Es lūdzu sauli un saņēmu Tavu smaidu.
Es lūdzu eņģeli, man norādīja uz Tevi.

Tu esi mans cilvēks ar visu,
Kas tevī labs ir un ļauns.
Ar to, ko tevī mīlu,
Ar to, par ko man ir kauns.

Ja pasaulē vispār ir laime,
Tad satiksi to.
Ja pasaulē vispār ir prieks,
Lai tevī tas mīt.
Ja pasaulē vispār ir bēda,
Tad pāri tam tiec.

Ar prieku uz lūpām es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu Tevi!

Prieks ir izstarot un izdalīt.
Izdalīt to, kas mums pieder,
Vienalga, vai tā būtu maize vai māja,
Doma un sapnis, un zināt, ka ir kāds, kas to saņem.

Nejauši mēs tikāmies,
Nejauši mēs šķīrāmies,
Nejauši var gadīties,
Ka mēs atkal tiekamies!

Pie krūtīm vēl smarža,
Sen vītoša roze
Uz lūpām vēl kvēlo,
Tavs pēdējais skūpsts!

Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīļi gulēt iet.
Un tad noglāstu es Tevi tā
Neaizmigt Tev tik un tā....