Romantiski apsveikumi

Tev tiešām nevajadzētu teikt “Es Tevi mīlu”, ja Tu tā nedomā. Bet ja Tu tā domā, tev tas ir jāsaka daudz. Cilvēki aizmirst...

Kad Tu kāp uz augšu, Draugi uzzina kas Tu esi! Kad krīti, Tu uzzini, kas ir Tavi draugi!

Krīt zvaigznes ... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu - būt kopā ar tevi!

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt pievilšanos citiem.Ceļš no vārda līdz darbam ir tālāks nekā no zemes līdz saulei.

Ar skatienu, ko neizbeigšu minēt, pie manis pienāci – tik pārsteigta, vēl jauna… Pie manis pienāci un nosarku es kaunā, jo sirdi noslēpt nepaspēju. Tu pienāci tik spēji Ar skatienu, ko neizbeigšu svinēt.

Es aizsūtīju savu sargeņģeli pie tevis, lai palūko kā tev klājas. bet eņģelis atgriezās un teica: “Eņģelis, eņģeli nesargā!”

Es mīlēju kādu un tā nebiji Tu
Es apbrīnoju kādu un tā nebiji Tu
Es apdāvināju kādu un tā nebiji Tu
Bet vairs tā nebūs, jo satiku Tevi un kāds biju es.

Liktenis mūs kopā vedis, kāpēc tagad izšķirt steidz? Tālu dzīvot prom no tevis – nespēju, kaut visu sniedz. Tumsa nāk uz manu pusi, ēnas kustas klusi, klusi… Tumsā sēžu viena pati, sirds vairs nespēj sāpēs kliegt…

Es mīlu tavu kluso smaidu Tavas acis sapņainās Es mīlu tevi ļoti,ļoti Un klusēdama ciešu daudz!

Tu mani vedi aiz rokas pa varavīksni, pa miglas vālu, pa rasainu pļavu, basām kājām pa lietus peļķēm. Un sapratu, ka pazaudējot Tavu roku, es vairs nepratīšu mīlēt lietu bez Tevis.

Kā vēlētos es būt kā vējš Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts Es cieši tevi apskautu Un ilgi projām nelaistu... Kā vēletos es būt kā lietus... Kā lietus, kam tevi skūpstīt ļauts Tad lītu es vai diena ir vai nakts Ar lietus lāsēm tevi skūpstītu... Kā vēlētos es būt kā nakts... Kā nakts kam tevi iemidzināt ļauts. Pasaku par veju un par lietu šajā naktī es tev stāstītu... Vai tiešām tas, ko vēlos ir par daudz?

Ar tevi Kā ar tauriņa spārnu-
Bailes ir pieskarties,
Jo varu ar kustību vāru
Mirdzumu noberzt nost.

Es nevaru aiziet no tevis, Tavas rokas man neatļauj; Tuvu, aizvien tuvāk Cieši pie sevis kļauj.

Es redzu tevi visur, Sapnī, blakus, tālumā.. Gribas tev pieglausties, Tev cieši klāt... Aizvērt acis un izbaudīt, To cik labi, to cik Brīnišķīgi ir būt tev Blakus un mīlēt, No visas sirds! Tikai jautājums man tāds: Vai tā var?!?

Ja es pazaudētu lūpas, Tad skūpstītu tevi ar rokām. Ja es pazaudētu rokas, Tad skūpstītu tevi ar sirdi. Ja pazaudētu sirdi, Tad tikai tevis dēļ…

Kad tu piedzimi lija lietus, Bet patiesībā nemaz nelija, Tikai debesis raudāja, Jo pazaudēja tādu enģeli,kā tu.

No pļavu puķēm vīgrieze, tik traku smaržu sviež, Un skurbumu, un dullumu, Tā vasarai dod līdz.. Ar mums, lai tava burvība, kas jauniem palikt ļauj! Bet rūgtos brīžos dvēsele, kad pāri malām plūst, Tu arī tējas malku sniedz, lai sirdis nesalūzt....

Dažus gadus uz priekšu mēdz zīlēt, Viņš rūpes redz, citu neko, Tas laimīgs, kas tagad spēj mīlēt, Un nākotne nepievils to.

Laimi es tev vēlēju, Rokās iedot nespēju, Laimes putniņš skaļi dzied, Vēlē laimi tev arvien.

Es sūtu Tev Savu mīksto spilvenu – saldam miedziņam, Siltu sedziņu, lai Tu ātrāk aizmigtu Un saldu bučiņu- jaukam sapnītim! Bet tagad es salstu, jo viss ir pie TEVIS!