Romantiski apsveikumi

Tev tiešām nevajadzētu teikt “Es Tevi mīlu”, ja Tu tā nedomā. Bet ja Tu tā domā, tev tas ir jāsaka daudz. Cilvēki aizmirst...

Kad Tu kāp uz augšu, Draugi uzzina kas Tu esi! Kad krīti, Tu uzzini, kas ir Tavi draugi!

Krīt zvaigznes ... Mēs visi kaut ko vēlamies, bet ja nokristu visas zvaigznes, arī tad es vēlētos tikai vienu - būt kopā ar tevi!

Smagāk nekā pievilties ir sagādāt pievilšanos citiem.Ceļš no vārda līdz darbam ir tālāks nekā no zemes līdz saulei.

Ar skatienu, ko neizbeigšu minēt, pie manis pienāci – tik pārsteigta, vēl jauna… Pie manis pienāci un nosarku es kaunā, jo sirdi noslēpt nepaspēju. Tu pienāci tik spēji Ar skatienu, ko neizbeigšu svinēt.

Paņem mani cieši, velc sev tuvu klāt, skūpsti mani bieži un lūdzu neapstāj. Tavi skūpsti kā sapņi man šķiet, neliec man tiem garām iet.

Es aizsūtīju savu sargeņģeli pie tevis, lai palūko kā tev klājas. bet eņģelis atgriezās un teica: “Eņģelis, eņģeli nesargā!”

Es mīlēju kādu un tā nebiji Tu Es apbrīnoju kādu un tā nebiji Tu Es apdāvināju kādu un tā nebiji Tu Bet vairs tā nebūs, jo satiku Tevi un kāds biju es.

Liktenis mūs kopā vedis, kāpēc tagad izšķirt steidz? Tālu dzīvot prom no tevis – nespēju, kaut visu sniedz. Tumsa nāk uz manu pusi, ēnas kustas klusi, klusi… Tumsā sēžu viena pati, sirds vairs nespēj sāpēs kliegt…

Ko gan vārdi spēj sacīt? Nojautas, nojautas vien, rokas spiediens, skats acīs, vieno mūs, saista un sien.

Es mīlu tavu kluso smaidu Tavas acis sapņainās Es mīlu tevi ļoti,ļoti Un klusēdama ciešu daudz!

Viena pagale nedeg, Sena paruna māca, Katram cilvēkam vajag Otra cilvēka glāsta. Otra sāpes un priekus, Otra sapņus un ilgas, Diviem cilvēkiem vajag Vienas debesis zilgas.

Tu mani vedi aiz rokas pa varavīksni, pa miglas vālu, pa rasainu pļavu, basām kājām pa lietus peļķēm. Un sapratu, ka pazaudējot Tavu roku, es vairs nepratīšu mīlēt lietu bez Tevis.

Kā vēlētos es būt kā vējš Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts Es cieši tevi apskautu Un ilgi projām nelaistu... Kā vēletos es būt kā lietus... Kā lietus, kam tevi skūpstīt ļauts Tad lītu es vai diena ir vai nakts Ar lietus lāsēm tevi skūpstītu... Kā vēlētos es būt kā nakts... Kā nakts kam tevi iemidzināt ļauts. Pasaku par veju un par lietu šajā naktī es tev stāstītu... Vai tiešām tas, ko vēlos ir par daudz?

Ar tevi Kā ar tauriņa spārnu-
Bailes ir pieskarties,
Jo varu ar kustību vāru
Mirdzumu noberzt nost.

Kā divi kuģi jūrā, tā divas sirdis pasaulē. Vai satikties tām lemts būs? To tikai Dievs var atbildēt.

Es nevaru aiziet no tevis, Tavas rokas man neatļauj; Tuvu, aizvien tuvāk Cieši pie sevis kļauj.

Es redzu tevi visur, Sapnī, blakus, tālumā.. Gribas tev pieglausties, Tev cieši klāt... Aizvērt acis un izbaudīt, To cik labi, to cik Brīnišķīgi ir būt tev Blakus un mīlēt, No visas sirds! Tikai jautājums man tāds: Vai tā var?!?

Ja es pazaudētu lūpas, Tad skūpstītu tevi ar rokām. Ja es pazaudētu rokas, Tad skūpstītu tevi ar sirdi. Ja pazaudētu sirdi, Tad tikai tevis dēļ…

Kaut roze ziedētu, Kas nekad nevīstu. Kaut laime smaidītu, Kas nekad neviltu.