Romantiski apsveikumi

Lai dzīve tev būtu skaista
Kā austošs pavasara rīts,
Lai labais, skaistais tevi saista,
Un laime iet tev visur līdzi!

Cilvēki kam vajadzētu būt kopā
Vienmēr satiekas nelaikā.
Vai nu par agru, vai nu par vēlu
Kad viņi viens otru nesaprot,
Vai par vēlu, kad apstākļi
Aišķērso ceļu – vienam pie otra.

Nekad par daudz
Nav labā pasacīts
Labs vārds ir reizē
Dārgs un ļoti lēts...

Paiet diena un nakts,
Tālums mūs šķir,
Paiet dienas un gadi,
Bet tālums vēl šķir.

Nebaidies sapņot!
Pat tad ja piepildīsies tikai viens sapnis,
Iespējams, tas piepildīs Tavu dzīvi ar mīlestibu un laimi,
Un tas ir tik daudz...

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīļi gulēt iet.
Un tad noglāstu es Tevi tā
Neaizmigt Tev tik un tā....

Tu sirdij atslēdzi man visas durvis,
Man acis vaļā bij, es neredzēju,
Man mutē dziesmas bij, es nedziedāju,
Tu tos kā putnus izlaidi no slazda.

Tas varbūt pat savādi likties:
Katru brīdi gribu es, gribu tikties.
Bet arvien ar Tevi kad tiekos,
Es kā valodu zaudējis liekos..

Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā.
Klusi zogas klāt pie Tevis!
Un vai zini? Tā no manis.

Kā divi kuģi jūrā, tā divas sirdis pasaulē.
Vai satikties tām lemts būs?
To tikai Dievs var atbildēt.

Vai vari aizmirst ceriņzarus,
Kuros laimi meklēji,
Vai vari aizmirst tālu draugu,
Kuru ļoti mīlēji.

Mīlestība ir kā sniegpārsliņa,
Ja turēsi rokās izkusīs,
Ja palaidīsi vaļā aizlidos.

Dienai piedre saule,
Naktij – mēness,
Bet saki, kam pieder
Tava sirds?

Ja sirds tev kādreiz asiņo
Un visi tevi nīst,
Ņem rokās rozi sarkano
Un skaties, kā tā vīst.

Kādā jaukā pavasara vakarā,
Buča iet pastaiga taisnā
Ceļā tā pie Tevis,
Un vai zini tā no manis!

Dzīve ir kā ziedoša pļava –
Zieds pie zieda, sirds pie sirds.
Ej uzmanīgi, lai aiz tevis nepaliek
Salauzti ziedi un sāpoša sirds...

Cilvēks sākas no saulrietiem,
Sākas no lēktiem un gaidām.
Cilvēks sākas no mīlestības,
Nevis no naida.

Plūci rozes vasarā,
Baudi prieku jaunībā,
Ziemā rozes noziedēs,
Vecums prieku nenesīs!

Eņģelītis zvaigznes kaisa,
Visas tās ir spožas, skaistas,
Kamēr sniegs un kamēr sals,
Pasakai šai nebūs gals...

Ik mīļu mirkli domāju par Tevi, ik mirkli ilgojos.
Reizēm mākoņi tumši liedz sajust,
Bet pēc katra negaisa parādās saule
Un es ilgojos Tavu glāstu...