Romantiski apsveikumi

Nav mīlestības, nav laimes.
Nav mīlestības, neesi pats.
Saproti kā gribi,
Bet asaras birst....

100g maigu jūtu + 200g kaislības,
Sajauc ar apskavienu,
Klāt pieliek 1 karoti mīlas
Un visu pārklāj ar skūpstiem...
Šo MĪLAS RECEPTI jānobauda nakts
Tumsā kopā ar mani!

Mīlestībai vajag kaut ko neparastu –
Aukstā rasā samirkušu dadzi,
Skuju nesot, nogurušu skudru,
Vārdus, kurus neteic gudrs gudram
Un to apziņu, ka viņas vārdā
Saucas prieks un saucas izmisums...

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj.
Liec Tavām mīļām lūpām klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj!

Es gribu lai manas domas būtu tavas domas
Es gribu, lai tavi sapņi būtu mani sapņi.
Es gribu lai mana dzīve būtu tava dzīve.
Es gribu lai tu būtu mana.

Apskauj mani tā, lai jūtu
Cik svarīga tev esmu!
Skūpsti mani tā,
Lai zinu, cik ļoti mani gribi!
Turi mano roku tā, lai neaizeju no tevis prom!!!

Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

ES brīžiem klusībā raudu
Pieglaužos spilvenam
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc...........!?
ES brīžiem saprotu
Cik ļoti Tevi mīlu
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc gan neatbildi Tu..
ES brīžiem izmisumā krītu
Aiz sāpēm un nelaimīgas mīlas
Bet tomēr ceru
Ka notiks tā
Viss būs kā laimīgā pasakā
Un sapnī dzīvosim
Kaut brīdi kopā pavadīsim.....

Es nedrīkstu Tevi mīlēt,
Es nespēju Tavi nemīlēt,
Es nespēju Tev paiet garām,
Es nespēju satikt Tevi,
Es bēgu no Tevis prom,
Un atkal meklēju Tevi.

Laime lai pati
Atļauj sev brīvi
Skaistāko sapni
Pārvērst par dzīvi!

Es mīlu tevi mans princi,
Jo tu man esi visdārgākais
Es skūpstu tavas lūpas
Tavas lūpas ir tik saldas
Kā putukrējums zemenēs
Es pieglaužos tev cieši,
Jo dievinu tevi
Tu man esi vissvarīgākais dzīvē.

Lūgs Tevi mēmi katra siena
Un pirmie putni skaļi lūgs
Lai tajā vājprātīgā dienā
Man Tavas elpas nepietrūkst

Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs,
Tikai Tu un es, tikai divi mēs,
Tikai neatstāj mani, tikai neatdod mani nevienam,
Ja reiz mana mīla lemta tikai Tev.

Nav dzīve rožaina, ne salda,
Tā arī rūgtus brīžus dod.
Tad skarbi vārdi jāsavalda
Un vaina sevī jāatrod!

Lai tev veicas mīlas jomā,
Lai vienmēr ir nauda somā!
Lai čalis tev pie rokas
Un vispār – lai tev sokas!

Tu esi neprāts, Tu esi grēks
Mani aicināt dzīvot
Tavs dvēseles spēks.
Tu esi sāpe, Tu esi malds
Tomēr Tavs acu mirdzums,
Tik salds...

Kopā bijām mēs
Bet vairs tas nav tā kā agrāk
Kopā mēs jau būvējam sienu
Kopā – sadevušies rokās mēs kritām
Kopā mēs kritām....
Bet tagad, kad esam kopā,
Es nejūtos it kā tiešām būtu
Jo kad esmu Tev klāt,
Vairs nejūtos kopā....
Mana sirds ir salauzta
Un esmu te
Bet manas domas klejo pie Tevis, mans mīļais,
Pie Tevis mans mīļais, pie Tevis.....

Tu zem manis kā zeme trīci,
Tikko vulkāna izvirdums
Spēji sabango jūras līci,
Kurā jānoslīkst abiem mums.
Pietrūkst elpas. Vienīgais glābiņs –
Tevī ienirt kā mūžībā gads.
Tavā ugunī dzesēdams slāpi,
Tā kā zibenis aizdegos pats.
Un, kad cīņā ar aizžņaugto dvesmu
Tavi kliedzieni spirāli vīs,
Tavā dzelmē vēl nogrimis esmu,
Bet jau pabijis debesīs.
Mirklī aizmirsts, ka Tu zem manis.
Pāri staro un nesatumst
Tavu kliedzienu sidrabzvani,
Tava ķermeņa debesjums.
Vel viena vēstulīte.....

Es atdošu Tev sevi visu,
Un neprasīšu nenieka,
Man nevajag vairs neko,
Jo dzīvoju no tavas laimes un prieka.