Romantiski apsveikumi
- Sākums
- Romantiski apsveikumi
- Lapa 28
Meklējiet mīļu un romatisku apsveikumu? Romantisks novēlējums ir lielisks veida kā iepriecināt mīļoto cilvēku un paust savas jūtas. Izvēlieties kādu no mūsu romantiskajiem pantiņiem.
Par maz man pilsētā debess dzīles,
Un tāls man zaļais, saules pilnais krasts.
Es laikam pārāk daudz ko dzivē mīlu,
Ka manas mīlas paliek tev tik maz.
Esmu dzejnieks,
Teikšu dzejā –
Kraties tu
Pa kalnu lejā.
Es vēlos, lai tev nekad nebūtu grūti,
Lai nekad nebūtu jāizjūt dzīves grūtākais bridis – vientuliba.
Lai nekad nebūtu jāsaka
Es nemīlu tevi.
Un lai nekad nebūtu
Jāiet ceļš, kuru tu negribi iet!
Viss sakās ar smaidu,
Tad manas rokas Tavējās,
Tad mani pirksti Tavos matos,
Viss sakās ar smaidu.
Viss sakās ar smaidu,
Tad Tevis davāts saulriets,
Tad Tevis uzburts saullēkts,
Viss sakās ar smaidu...
Tu smaidi...
Un nu jau par burvi sauc mani,
Es gaidu,
Kad atkal satik varēšu Tevi.
Tava burve
Tavas acis kā sēra vītols skums,
Apkārt viss bāl un tumst.
Vai sēras līdzēs šai dienā?
Vai dzīvot laimē vienam?
Tā ir izvēle kas mums dota,
Tās ir krāsas, audekls un ota.
Sās traipīt audeklu šo brīvi,
Tavas krāsas mainīs šo dzīvi.
Es mīlu Tevi
Kā vilnis jūrmalu,
Kā ziediņš smaržu,
Kā mēness nakti mīl, kā rudens sauli.
Es mīlu Tevi tā,
Kā vārdi mīl ausi,
Kā stars mīl aci,
Kā pukstiens Tavu sirdi mīl –
ES MīLU TEVI..
Daudz ko vēlu,
Maz ko varu,
Bet ko vēlu,
To no sirds!
Atceries kādreiz takas, kas ietas,
Atceries brīžus visskaistākos.
Atmiņas vainagā kopā, kas sietas
Spēkus dos brīžos visbargākos.
Stāvu es te viens pats ceļa vidū,
Man apkārt nav nekā, kas parādītu to ko es tik tiešām gribu.
Bet vienu lietu tieši zinu –
Pie Tevis vien visvairāk gribu!!!
Es esmu kā maza zvaigzne
Lielās debesīs
Es esmu kā saule debesīs
Kas ik rītu tevi sveicina
Bet vakarā no tevis atvadās
Es esmu kā gaiss
Kuru tu šobrīd elpo
Es esmu kā vējš
Kuru grūti nenoķert
Jo es vienkārši tāda esmu!
Esmu iemīlējies Tevī, Bet kā, lai Tev to pasaka? Kā izteikt? Vai ar acu skatienu? Vai ar vārdiem? Vai ar skūpstu? Esmu neziņā - Ko lai dara? Es gribu Tevi redzēt, Es gribu Tevi sajust, Es gribu būt ar Tevi, Es gribu mīlēt Tevi. Šis dzejolis ir domāts Tev: Cerams, Tu to saproti. Ar vārdiem, ar burtiem Tev to gribu teikt. Visas Latvijas priekšā gribu Tev teikt: Es mīlu Tevi! Bet vai Tu sapratīsi, Vai sajutīsi? Mani māc šaubas, Bet mēģināt var. Viss vēl priekšā man un Tev. Mēs nonāksim paradīzē, Kur būsim brīvi Un visu mūžu pavadīsim kopā. Es gribu Tevi redzēt, Es gribu Tevi sajust, Es gribu būt ar Tevi, Es gribu mīlēt Tevi. Šis dzejolis jau beigsies, Bet vai Tu sajutīsi to? Vai būsim mēs kopā? Es gribu dzirdēt atbildi no Tevis. Saki: es Tevi miilu! Un sākums ir arī beigas.
Ja gribi, tad lasi,
Un pats sev prasi,
Vai atceries to,
Kas rakstīja šo?
Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un lieku mīli gulēt iet,
Tad Tevi noglāstu es tā,
Ka neaizmigt Tev tik un tā!!
Ko laimiņa vēlēt grib,
Gadiņiem mijoties?
Mazu rūpi, izturību,
Mīļu vārdu siltumam.
Tagad es esmu iemīlējusies… Es to zinu, jo tas nav tā kā citreiz.. Kad man kāds iepatīkas, Tas ir uz īsu brīdi… Manas jūtas nekad nav bijušas tik spēcīgas… Šī pirmā mīlestība ir sāpīga, Jo man netiek sniegta pretmīla, Bet gan skarbi vārdi, Kurus dzirdot mana sirds sāk lūzt… Tas ir tik sāpīgi…. Bet tāda ir šī dzīve… Man saka, lai es aizmirstu pirmo mīlestību, Jo ta nekad nav izdevusies… Bet es to nespēju aizmirst, Jo es tiešām mīlu šo cilvēku.. Es esmu gatava uz visu, Lai tikai būtu ar viņu kopā, Lai varētu sajust viņa stalto augumu, Viņa saldas lūpas un redzēt viņa skaistās acis… Bet par to es varu tikai sapņot, Jo es zinu, ka viņam nepatīku.. Un viņš nevēlas ar mani neko uzsākt… Šī pirmā mīlestība ir tikai sāpju un ciešanu pilna…
Sievietes ir rozes!
Vīrieši – ūdens!
Tapēc biežāk mainīsim ūdeni ,
Lai rozes ir svaigas...
Aizver actiņas un smaidi,
Noliecies pie manas krūts:
Atteikšanās, vientulībā
Ir jau diezgan ilgi būts.
Kas pirmajā mirklī liekas vissmagākais – To mīlestība padarīs par visvieglāko...
Tas prieks un laime, kas starp mums,
Neviena spēkiem neizjuks.
Tā mīlestība, kas starp mums,
Nekad, nekur neaizmuks.
Tā dziesma, kas ar tevi mums,
Tik dzidriem vārdiem skanēs jums,
Tās atmiņas, kas pieder mums
Būs spožākas kā ugunskurs.
Pagātne lai vējiem līdz aizplūst,
Tagadne kā saules stars lai mirdz
Nākotne lai tevim atnes visu –
Itin visu, pēc kā ilgojas tev sirds!