Romantiski apsveikumi

Kā gribētu sniegt Tev skūpstu vienu Bet jāsamierinās ar to vien Kā redzu tevi Bet man pietiek Turi mani sev cieši klāt Un nelaid vaļā Lūdz mēnesim būt mūsu Un turēt mūs kopā Sniedz man savas plaukstas Kā apliecinājumu tam Ka jūti to pašu Esi tu pats Un atzīsti ka esmu tev vienaldzīga Atzīsties ka tā bija kārtējā spēle Atzīsties ka neesmu tev nekas un nebūšu Bet es esmu es Un atzīstu tev, ka neesmu vienaldzīga Atzīstu to ka jūtas pret tevi nav nekāda spēle Atzīstu un zinu ka nekas un nekad tev nebūšu….

Sapnis ir mirklis starp šodienu un rītdienu.... Izbaudīsim šo mirkli kopā un tici man, Tu no rīta pamodīsies laimīgs....

........ Mīlestība ir viena velnišķīgi laba lieta. Nav svarīgi, kā tā beidzas. Kamēr mīli, tā ir brīnišķīga...

Es gaidu sauli, kas sildīs mani,
Lietu, kas veldzēs mani,
Dienu, kas laimi nesīs,
Nakti, kas sapņus pildīs.
Es gaidu Tevi,
Kas varbūt vēlreiz mīlēs mani...

Lai tev ceļi rozēm vijas,
Lai tev seja priekā mirdz,
Lai laime visur pretī stājas –
To novēlu no sirds!

Smaidi, tik smaidi
Kaut kādreiz sāp sirds
Smaidi, kaut acīs asaras midz
Un ja pār lūpām laižas tev naids
Seju lai rotā tavs burvīgais smaids.

Es pacēlu papīru un tur bija šis:
Tu esi dārgums, kas saulītē viz!

Es stāvēju uz laukuma, Diena bija drūma, Mākoņi pelēki… Atnāci Tu un paņēmi aiz rokas, Tu aizvedi mani tuvāk saulei, Tu aizvedi uz ziedošu pļavu… Tur saule mums tik smaidīja, Un tad pēkšņi Tu nolēmi doties, Tu aizskrēji un es Tev sekoju… Tas bija Tavs plāns, Tu aizskrēji uz tumšu un lietainu nakti… Es protams turpināju sekot, Tu apstājies, es lūdzu Tevi, Tevi, lai Tu aizved mani prom, Bet Tu tikai ļauni pasmaidīji Un atstāji mani šiet, Tu pagriezies un aizgāji… Es paliku viena šajā lietū un tumsā, Es tā arī stāvu… Un reizēm man liekas, ka redzu Ka redzu Tevi pretī nākam, Bet tā ir tikai kāda vientuļa dvēsele, Kas ir pamesta šiet Tāpat kā es…

Šodien Valentīna diena
Mīla pamostas ikvienā
Lai Tev karsta mīlēšanās
Piepildās ik vēlēšanās!

Sameklē mani
Ja vari...
Pameklē, ja nav grūti
Esmu paslēpusies Tavās ilūzijās...
Es Tavas acis sedzu ar miglas segu..
Es gribu, lai Tu jūti
Kā tiecies pēc manis,
Bet manis nav...
Esmu Tevī...
Tevis izdomāta..

Vai tādēļ jānoskumst, ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi irst un solījumi gaist. –
Tu vari noskatīties vienmēr jaunās ainās
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist!

Sapņos tu pie manis biji,
Un man mīļi uzsmaidīji,
Noskumu, kad pamodos,
Prom no tevis atrados!

Sirds, kas spēj mīlēt
Spēj arī piedot.
Piedot var visu,
Bet aizmirst neko!

Skolas gadus vērā liec,
Vējam līdzi nelaid tos.
Lai nav vēlāk jānožēlo,
Atpakaļ tie nenāk vairs.

Ar smaidu maigi aizveru Tev acis ciet,
Un mīļi lieku gulēt iet.
Un tad noglāstu es tevi tā,
Ka neaizmigt tev šā vai tā.

Kas ir dzīve? Ilūzija
Kas ir mīla? Nejaušība
Kas ir laime? Piepūsts balons
Kas ir zēns? Noplēsts talons...!

... Iemāci man lidot,
Kad spārrni ir salauzti...
... Saproti mani,
Kaut tas ir grūti...
... Neaizej Tev to lūdzu,
... Paliec ar mani,
Kad neviena cita nav...

Tik lēnu, lēnu sirds man trīs,
Jo zinu, redzēšu es tevi drīz,
Es tevi cieši apskaušu
Nevienam tevi nedošu

Lai vienmēr būtu sapnis, ko piepildīt,
Kādas alkas un ilgas, ko remdēt.
Kāda laba un jūtīga cilvēka sirds
Daži draugi un sirds, kuru darīt ļauts.

Aiz gaismas mirdz zieds,
Aiz laimes pukst sirds
Pa pasauli mūžam
Lido mīlestība.