Romantiski apsveikumi

Tas ko mēs šodien
Nepateicām viens otram ir
Visskaistākie vārdi, ko esmu dzirdējusi.
Tas ko mēs
Iesakņojām telpā starp mūsu acīm
Un mūsu sprakšķošajiem pirkstu galiem, ir
Visbezmākoņainākā debess un
Tas ko es atcerēšos aizverot acis būs
Tieši tas pats ko ilgošos
Rītā pamostoties:
TU

Tad nāk rīti un dienas,
Un sirdī nav mirkļa neviena.
Domas vijas, glaužas un vajā,
Un vienīgi tu esi tajās.

Palabo manu dzīves rakstu kā skolotājs. Ar sarkanu tinti – savu mīlestību. Un ieliec atzīmi. Nozīmīgu. Sirdī paliekošu.

Deg sveces liesma trausla, met ēnas novakarē,
Manas domas kā sniega virpulis maldās,
Tevi meklējot, gaidot un mīlot.
Nenodzēs gaismu, kaut maza vēl tā.
Es zudīšu sniegā tad viena,
Un sasaukt vairs nevarēsi.
Ņem sveci un nebaidies, nāc
Būs gaisma mums abiem un mīla tāpat.

Šī var būt pēdējā reize, kad saku šos vārdus..
Šī var būt pēdējā reize, kad saku ka mīlu
Sakot šos vārdus es zinu ka tīru,
Tik tīru kā Tevi man nedarīt brīvu
Brīvu no sevis, jo Tevi tik mīlu...

Tais talēs svešajās,
Kur sapņi tikai mīt,
Tur reiz es gribēju,
Ko skaistu ieraudzīt.

Es mīlu vienu skuķīti
Un metu tai ar puķīti,
Bet tagd mani gaida sods,
Jo puķei līdzi bija pods!

Tūkstoš dzidru saules staru,
Lai tev dzīvē mirdz!
Prieku, laimi, veselību
Vēlu tev no sirds!

Es vēlos tevi noskūspstīt,
Un mīļos vārdos ievīstīt.
Esmu gatava mirt,
Ja vēlies projām skriet.
Tik soli man vienu,
Ka neaizmirsīsi šo dienu.
Kaut spīdzinātu mani kā ienaidnieku,
Es nenoliektu, ka tevi mīlu.
Tu drīksti sniekt lieku smieklu,
Bet es nespēju slēpt savu prieku.

Sūtu saldas divas bučas!
Vienu lielu, – otru mazu!
Ja tā mazā netrāpīs,
Tad tā lielā apēdīs!:))*

Cik manas rokas alkst
Pēc Tevis mīlēšanas!
Cik manas lūpas slāpst
Pēc Tevis skupstīšanas!
Cik mana miesa gail
Pēc kopā saplūšanas
Saplūšanas, kad pazūd telpa,
Laiks un saprašana.

Pirmā mīla nāk no sirds,
Otrā deg kā liesma.
Trešā prasa, vai ir smags
Vīratēvam naudas maks.

Es tevi mīlu, trusīt!

Laika prognoze –
Silti, draudzīgi sveicieni plašā frontē virzās uz Tavu pusi.
Ilgstošs, nepārejošs mīļuma un skūpstu lietus uzkrīt tieši Tev virsū!

Es kūstu Tavā priekšā,
Mans ienīstais un riebīgais,
Mans mīļais un vienīgais...

Tu esi kā elpa. Es Tevi elpoju – jūtu....
Pateicoties Tev – dzīvoju.
Bez Tevis mana sirds vēl brīdi sistu,
Tad tā stātu un līdz ar to –
Es nāvē kristu...

Lai āboli un rieksti
Krīt dārzā,
Bet gudrība un mīla –
Tavā galvā.

Mīļais, vai tu tiešām zini, Ko Tu man nozīmē, Tu biji kā gaisma pastāvēšanai, Spīdot tikai man. Tad es atklāju, ka manu sirdi esi ieņēmis Tu. Pagājšnakt. Mana ticība bija izjukusi fragmentos, Dziļi iekšā. Bet ir gaisma, Gaisma manā dzīvē, Ļaujot man zināt, Ka es izdzīvošu, Pasaki man kāpēc, Kāpēc gaisma tika Tevis nogalināta, Tevis iznīcināta. Mīļais, vai Tu tiešām to tā gribēji, Ko man nodarīji. Es biju akla no Tavas gaismas, Tāpēc vienkārši nevarēju saskatīt Ka mana mīlestība būs tumsā, Tukšumā. Un ka pajukuma brīdī Tu teiksi “Man vienalga” Ir gaisma, Gaisma manā dzīvē, Ļaujot man zināt, Ka es izdzīvošu, Pasaki man kāpēc, Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta, Tevis iznīcināta. Mīļais,vai tu tiešām zini, Ko Tu man nozīmēji. Tu biji kā gisma pastāvēšanai, Spīdot tikai man. Gaisma. Gaisma uz augšu manā dzīvē, Ļaujot man zināt, Es izdzīvošu, Pasaki man kāpēc, Kāpēc, šī gaisma tikai Tevis sakauta, Tevis iznīcināta. Gaisma uz augšu manā dzīvē. Ir gaisma, Gaisma manā dzīvē, Ļaujot man zināt, Es izdzīvošu. Pasaki man kāpēc, Kāpēc gaisma tika Tevis sakauta, Tevis iznīcināta…

Viena zilbe pār tavām lūpām,
Viens vārds no tavas sirds,
Viens mājiens, kas nebūs mūžīgs,
Un atkal pazudusi sirds...

Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli raudot
Pa jumtiem naktīs kaķi klīst.