Tosti

Ja lopam priekšā noliks 2 spaiņus – vienu ar ūdeni, otru ar šņabi, lops dzers ūdeni, tādēļ nebūsim lopi un iedzersim šņabi.

Uz vadiem sēž divi putniņi. Uzpūš stiprs vējš, vadi saskaras, putniņi sabučojas.
Pacelsim glāzes par vētrainu mīlestību!

Viens vecpuisis saka otram – Es ņemšu par sievu skaistu, gudru, uzticīgu un saimniecisku dāmu. Otrais – Bet kā tu domā ar visām četrām tikt galā?
Pacelsim glāzes par sievām, kurās apvienotas šīs un vēl citas lieliskas īpašības!

Lai mūsu bērniem bagāti vecāki!

Saule ir spēcīga, tā sievieti izģērbj līdz peldkostīmam, tad iedzersim par tiem vīriešiem, kuri ir spēcīgāki par sauli!

Vai zināt, ar ko pasaka atšķiras no īstenības? Pasakā jauneklis apprecas ar vardi, kura izrādās princese. Īstenībā notiek otrādi. Pacelsim glāzes par dzīvi kā pasaku!

Es tostu uzsaukšu par sniegavīru dārzā, Kam sniegpārsliņa burkānsnīpi skar, Par bišu dziesmiņu, par ziemu spožā krāsā, Par rotaļu, kur saulei jāuzvar! Es tostu uzsaukšu par varavīksnes dienu, Kad ūdenskritums jautri čalot steidz, Par ievām Gaujmalā- par pavasari vienu, Kad harmonija mūsu sirdis sveic. Es tostu uzsaukšu par pīpeņziediem baltiem, Kad paparžlapās brīnums mirdzēt sāk, Par nakti mistisku ar sapņiem zvaigznēs kaltiem Un balto svēteli, kas laimi atnest māk! Es tostu uzsaukšu par rudens lapām sārtām, Kas salnas skavās lēni zemē krīt... Šis tosts par atmiņām, kas gadalaikos krātas- Tās vienmēr sirdī goda vietā mīt!

Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz, bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas.
Pacelsim un iztukšosim glāzes, lai rīt mūs nepiemeklētu galvassāpes.

• Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija
• Katrs,
• Kāds,
• Neviens
• un Jebkurš.
• Kādreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara,
• Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs.
• Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja.
• Kad neviens to nedarīja,
• Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs.
• Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs,
• bet Neviens nevarēja iedomāties ka Kāds to nedarīs.
• Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.

Kalnieši saka: tam, kurš nezina dziesmas un nedzied, nav vietas mājā. Tam jādzīvo kūtī pie lopiem. Pacelsim glāzes par to, lai pie mūsu galda skanētu daudz dziesmu!

Vakarā eju un ieraugu pazīstamu zēnu ar vienu meiteni
Otrā vakarā eju un redzu to pašu zēnu un citu meiteni
Trešā vakarā eju un redzu to pašu zēnu, bet meiteni jau citu...
Nu tad iedzersim par patstāvīgiem zēniem un nepatstāvīgām meitenēm...

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva – galvai nepieciešamais kakls. Pacelsim glāzes par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem - barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta" uz aizskrēja knābāt graudus. Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Kuģa avārijā cietis jūrnieks izkāpa uz salas, kurā dzīvo amazones. Līdz nāvei nomocījušas, amazones beidzot nolēma viņu nogalināt.
– Tava pēdējā vēlēšanās, vīrieti! – pavēlēja barvede. – Lai mani nogalina visneglītākā! Jūrnieks palika dzīvs. Pacelsim glāzes par skaistām sievietēm, kuras pagarina vīrieša mūžu!

Sievietes apģērbs ir viņas ierocis un bruņas. Pacelsim glāzes par vispārēju un pilnīgu atbruņošanos!

Augšā, lejā
Priekšā, iekšā!
Ar dievu, skaidrais prāts – satiksimies zem galda!!

Mēdz teikt, ka ar katru izdzerto glāzi mēs iedzenam naglu savā zārkā.
Pacelsim glāzes par to, lai mūsu zārks nekad neizjuktu!

Dalīts prieks – dubults prieks,
Dalīta bēda – pusbēda.
Par jums, mani draugi!
Par tiem, kuri ir kopā gan priekos, gan bēdās!

Uz tikšanos zem galda!

Ķīnā reiz dzīvoja pūķis, kurš ēda tikai un vienīgi nevainīgas meitenes. Iedzersim par to, lai tas pūķis atlido uz Latviju un nomirst badā!