Tosti

Uzsaucam tostu cēlu:
Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā...
Par cilvēku attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām...
Par sapņiem, kas izgrezno mūsu dzīvi zemapziņā...
Un par visu to pašu labāko...
Priekā!

Iedzersim par tiem, kas nosmaka gumijās un sakalta palagos!

Daudz laimes šodien un labu veselību rīt no rīta!

Nu .....za paņimaņije!

Lūk, atkal nav neviena iemesla, lai neiedzertu!

Vīrieši – sieviešu vājība, bērni – prieks!
Mīļās sievietes ļausimies vājībām, lai vēlāk varētu priecāties!

Nebaidies ķerties pie darba, kuru neproti. Atceries - Naosa šķirstu uztaisīja amatieri. Profesionāļi uzbūvēja "Titāniku".

Necenties ar mašīnu braukt ātrāk, nekā lido tavs sargeņģelis. Pacelsim glāzes par to, lai mēs vienmēr ievērotu kustības drošību!

Pastāv uzskats, ka vispirms jāapgūst teorija, tad var ķerties pie prakses. Mīlestībā ir otrādi: par teorētiķi kļūst tad, kad prakse jau beigusies. Pacelsim glāzes par teorijas un prakses vienotību!

Pievakare. Ezers. Ezera krastā zaļa pļava. Pļavā stāv ēzelis un ēd zāli. Te pēkšņi parādas skaista meitene. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēnām izģērbjas. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēnām iebrien ūdenī. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa lēni peld. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa izkāpj krastā. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Viņa saģerbjas. Bet ēzelis stāv un ēd zāli. Meitene aiziet. Bet ēzelis stāv un ēd zāli.
Mīļās sievietes – tad iedzersim par to, lai mūsu vīrieši nestāvētu kā ēzeļi!

Ja lopam priekšā noliks 2 spaiņus – vienu ar ūdeni, otru ar šņabi, lops dzers ūdeni, tādēļ nebūsim lopi un iedzersim šņabi.

Viens vecpuisis saka otram – Es ņemšu par sievu skaistu, gudru, uzticīgu un saimniecisku dāmu. Otrais – Bet kā tu domā ar visām četrām tikt galā?
Pacelsim glāzes par sievām, kurās apvienotas šīs un vēl citas lieliskas īpašības!

Es tostu uzsaukšu par sniegavīru dārzā, Kam sniegpārsliņa burkānsnīpi skar, Par bišu dziesmiņu, par ziemu spožā krāsā, Par rotaļu, kur saulei jāuzvar! Es tostu uzsaukšu par varavīksnes dienu, Kad ūdenskritums jautri čalot steidz, Par ievām Gaujmalā- par pavasari vienu, Kad harmonija mūsu sirdis sveic. Es tostu uzsaukšu par pīpeņziediem baltiem, Kad paparžlapās brīnums mirdzēt sāk, Par nakti mistisku ar sapņiem zvaigznēs kaltiem Un balto svēteli, kas laimi atnest māk! Es tostu uzsaukšu par rudens lapām sārtām, Kas salnas skavās lēni zemē krīt... Šis tosts par atmiņām, kas gadalaikos krātas- Tās vienmēr sirdī goda vietā mīt!

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva – galvai nepieciešamais kakls. Pacelsim glāzes par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Vakarā eju un ieraugu pazīstamu zēnu ar vienu meiteni
Otrā vakarā eju un redzu to pašu zēnu un citu meiteni
Trešā vakarā eju un redzu to pašu zēnu, bet meiteni jau citu...
Nu tad iedzersim par patstāvīgiem zēniem un nepatstāvīgām meitenēm...

Kalnieši saka: tam, kurš nezina dziesmas un nedzied, nav vietas mājā. Tam jādzīvo kūtī pie lopiem. Pacelsim glāzes par to, lai pie mūsu galda skanētu daudz dziesmu!

• Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija
• Katrs,
• Kāds,
• Neviens
• un Jebkurš.
• Kādreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara,
• Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs.
• Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja.
• Kad neviens to nedarīja,
• Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs.
• Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs,
• bet Neviens nevarēja iedomāties ka Kāds to nedarīs.
• Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.

Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz, bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas.
Pacelsim un iztukšosim glāzes, lai rīt mūs nepiemeklētu galvassāpes.

Iedzersim par mūsu ienaidniekiem!!!
Lai tiem būtu pilnīgi viss... Lai būtu dārgas mašīnas, villas un daudz kas cits, BET galvenais lai viņiem būtu MOBILIE TELEFONI.

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem - barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta" uz aizskrēja knābāt graudus. Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!