Tosti

Vīriešus vairāk interesē tas, ko par viņiem domā, sievietes – ko par viņām runā. Pacelsim glāzes par sieviešu domām un vīriešu runām!

Augšā, lejā
Priekšā, iekšā!
Ar dievu, skaidrais prāts – satiksimies zem galda!!

Sievietes apģērbs ir viņas ierocis un bruņas. Pacelsim glāzes par vispārēju un pilnīgu atbruņošanos!

Kuģa avārijā cietis jūrnieks izkāpa uz salas, kurā dzīvo amazones. Līdz nāvei nomocījušas, amazones beidzot nolēma viņu nogalināt.
– Tava pēdējā vēlēšanās, vīrieti! – pavēlēja barvede. – Lai mani nogalina visneglītākā! Jūrnieks palika dzīvs. Pacelsim glāzes par skaistām sievietēm, kuras pagarina vīrieša mūžu!

Sētā gailis mina vistu. Iznāca saimnieks ar graudiem - barot vistas. Pēkšņi gailis "visu pameta" uz aizskrēja knābāt graudus. Tad nu novēlam Tev, lai nekad Tevi nemocītu tāds izsalkums!

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva – galvai nepieciešamais kakls. Pacelsim glāzes par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Vakarā eju un ieraugu pazīstamu zēnu ar vienu meiteni
Otrā vakarā eju un redzu to pašu zēnu un citu meiteni
Trešā vakarā eju un redzu to pašu zēnu, bet meiteni jau citu...
Nu tad iedzersim par patstāvīgiem zēniem un nepatstāvīgām meitenēm...

Kalnieši saka: tam, kurš nezina dziesmas un nedzied, nav vietas mājā. Tam jādzīvo kūtī pie lopiem. Pacelsim glāzes par to, lai pie mūsu galda skanētu daudz dziesmu!

• Reiz dzīvoja četri vīri, viņu vārdi bija
• Katrs,
• Kāds,
• Neviens
• un Jebkurš.
• Kādreiz, kad kāds svarīgs darbs bija jādara,
• Katrs bija pārliecināts, ka Kāds to izdarīs.
• Jebkurš varētu to izdarīt, bet Neviens to nedarīja.
• Kad neviens to nedarīja,
• Katrs sadusmojās, jo tas bija Kāda darbs.
• Katrs domāja, ka Jebkurš to izdarīs,
• bet Neviens nevarēja iedomāties ka Kāds to nedarīs.
• Tāpēc Katrs vainoja Kādu, kad Neviens nebija izdarījis to, ko varētu būt izdarījis Jebkurš.

Ja galvassāpes mūs piemeklētu pirms reibuma, mēs sargātos dzert pārāk daudz, bet bauda, lai mūs piemuļķotu, nāk pa priekšu un noslēpj mums sekas.
Pacelsim un iztukšosim glāzes, lai rīt mūs nepiemeklētu galvassāpes.

Es tostu uzsaukšu par sniegavīru dārzā, Kam sniegpārsliņa burkānsnīpi skar, Par bišu dziesmiņu, par ziemu spožā krāsā, Par rotaļu, kur saulei jāuzvar! Es tostu uzsaukšu par varavīksnes dienu, Kad ūdenskritums jautri čalot steidz, Par ievām Gaujmalā- par pavasari vienu, Kad harmonija mūsu sirdis sveic. Es tostu uzsaukšu par pīpeņziediem baltiem, Kad paparžlapās brīnums mirdzēt sāk, Par nakti mistisku ar sapņiem zvaigznēs kaltiem Un balto svēteli, kas laimi atnest māk! Es tostu uzsaukšu par rudens lapām sārtām, Kas salnas skavās lēni zemē krīt... Šis tosts par atmiņām, kas gadalaikos krātas- Tās vienmēr sirdī goda vietā mīt!

Iedzersim par zilajiem!
Lai zilo vairāk un sievietes paliek mums!

Uz tikšanos zem galda!
Priekšā un iekšā!
Ātri, ātri, lai vakars brīvs!

Kas ir guļus, tas nevar krist. Krīt tas, kas skrien. Pacelsim glāzes par tiem, kas skrien.

Stāv pliks vīrietis un sieviete! Vīrietis tur priekšā cepuri! Sieviete saka, pacel labo roku! Virietis paceļ labo roku! Sieviete saka, pacel kreiso roku! Virietis paceļ kreiso roku! Cepure paliek stāvam! Un tagad iedzersim par to spēku kas tur to cepuri!!=)

Kāds vīrietis smagi apaukstējas, un vakarā viņam pilnīgi aizmaka balss. Viņš nolēma pagaidīt līdz rītam un tad doties pie ģimenes ārsta. Uzkāpis līdz vajadzīgjam stāvam, slimnieks zvanīja pie ārsta dzīvokļa durvīm. Durvis atvēra ārsta sieva. -Vai dakteris mājās?- vīrietis aizsmakumā čukstēja, sāpēs piemiedzis acis.-Nē,-tāpat čukstus atbildēja ārsta sieva.-Nāciet iekšā! Ātri, kāmēr kaimiņi neredz... Pacelsim glāzes par to, lai veselība mums nesagādātu raizes, un par ārstu, kura īstajā brīdī nav mājās!

Sieviete vaicā ārstam: - Dakter, sakiet, lūdzu, pie kādas zvēru sugas es piederu? - Jūs esat cilvēks, cienītā kundze! Homo sapiens. - Nu kas es par cilvēku? Spriediet pats! No rīta pieceļos izspūrursi kā AITA, uz darbu skrienu izsalkusi kā ŠAKĀLIS, tramvaja durvīs ieķeros kā MĒRKAĶIS, pa ceļam ar visiem rejos kā SUNS, izkāpju no tramvaja kā noplūkta VISTA, darbā strādāju kā VĒRSIS, pārrodos mājās kā nodzīts ĒZELIS, mājās uz visiem rēcu kā TĪĢERIS un šņācu kā ČŪSKA. Pabaroju visus, nomazgāju traukus, nolieku bērnus gulēt, atlaižos pati. Nāk vīrs un nokomandē: - Pavirzies malā! Izlaidusies pa visu gultu kā GOVS! Nu kas es par cilvēku, dakter? Pacelsim glāzes par sievietēm, pašu brīnišķīgāko un daudzveidīgāko dabas brīnumu!

Reiz augstu kalnos dzīvoja kāds vīrs... Viņš agri cēlās, lai notīrītu sniegu no takas, kas ved uz viņa māju... Tā viņš darīja katru dienu... Nu tad iedzersim par to, lai mums nekad nebūtu jātīra sniegs no takas, kas ved uz mūsu māju, lai to nomīda mūsu daudzie draugi!!!

Ja sievietei pirkstā ir laulības gredzens, tad viņa ir precējusies. Ja sievietei pirkstā ir jebkurš cits gredzens, tad tas neko nenozīmē. Ja sievietei ir laulības gtredzens un jebkurš cits gredzens, tad viņa ir precējusies un tas neko nenozīmē. Pacelsim glāzes par sievietēm!

Dzīvo vecpuisis normālu vecpuiša dzīvi: meitenes, draugi, klubi, alkohols. Bet draugi vinjam saka – Aprecies! Kad mirsi būs vismaz kāds, kas ūdens glāzi pasniedz!