Tosti

Iedzersim par Celtniekiem…Lai viņiem ātri ceļas… Un ilgi stāv!

Kāds vīrietis smagi apaukstējas, un vakarā viņam pilnīgi aizmaka balss. Viņš nolēma pagaidīt līdz rītam un tad doties pie ģimenes ārsta. Uzkāpis līdz vajadzīgjam stāvam, slimnieks zvanīja pie ārsta dzīvokļa durvīm. Durvis atvēra ārsta sieva. -Vai dakteris mājās?- vīrietis aizsmakumā čukstēja, sāpēs piemiedzis acis.-Nē,-tāpat čukstus atbildēja ārsta sieva.-Nāciet iekšā! Ātri, kāmēr kaimiņi neredz… Pacelsim glāzes par to, lai veselība mums nesagādātu raizes, un par ārstu, kura īstajā brīdī nav mājās!

Reiz augstu kalnos dzīvoja kāds vīrs... Viņš agri cēlās, lai notīrītu sniegu no takas, kas ved uz viņa māju... Tā viņš darīja katru dienu... Nu tad iedzersim par to, lai mums nekad nebūtu jātīra sniegs no takas, kas ved uz mūsu māju, lai to nomīda mūsu daudzie draugi!

Sieviete vaicā ārstam: – Dakter, sakiet, lūdzu, pie kādas zvēru sugas es piederu? – Jūs esat cilvēks, cienītā kundze! Homo sapiens. – Nu kas es par cilvēku? Spriediet pats! No rīta pieceļos izspūrursi kā AITA, uz darbu skrienu izsalkusi kā ŠAKĀLIS, tramvaja durvīs ieķeros kā MĒRKAĶIS, pa ceļam ar visiem rejos kā SUNS, izkāpju no tramvaja kā noplūkta VISTA, darbā strādāju kā VĒRSIS, pārrodos mājās kā nodzīts ĒZELIS, mājās uz visiem rēcu kā TĪĢERIS un šņācu kā ČŪSKA. Pabaroju visus, nomazgāju traukus, nolieku bērnus gulēt, atlaižos pati. Nāk vīrs un nokomandē: – Pavirzies malā! Izlaidusies pa visu gultu kā GOVS! Nu kas es par cilvēku, dakter? Pacelsim glāzes par sievietēm, pašu brīnišķīgāko un daudzveidīgāko dabas brīnumu!

Cilvēks ierodas šajā pasaulē no nekurienes un aiziet uz nekurieni. Tas ir pietiekams iemesls, lai starp diviem tik svarīgiem notikumiem mēs šeit sanāktu un iedzertu.

Reiz vardīte nolēma pāriet pāri dzelzceļa sliedēm! Iet vardīte un pēkšņi brauc vilciens un nobrauc viņai kājas! Vardīte bēdājas, ka tika nobraukstas tik skaistas un sexīgas kājiņas, bet...tomēr ies tālāk, lai pierādītu, ka viņa var pāriet šīm bīstamajām sliedēm pāri! Pēc laiciņa atkal brauc vilciens un galva nost! Tāpēc iedzersim par to, lai skaistu kāju dēļ mēs nezaudētu galvu!

Iedzersim par zilajiem! Lai zilo vairāk un sievietes paliek mums!

Mēdz teikt, ka ģimenes galva ir vīrs, bet sieva - galvai nepieciešamais kakls. Pacelsim glāzes par to, lai jaunā ģimene nekad nezinātu, kādas ir galvas un kakla sāpes!

Un tagad atvadamies – skaidrā mēs viens otru šodien vairs neredzēsim!

Sieviete vaicā ārstam: - Dakter, sakiet, lūdzu, pie kādas zvēru sugas es piederu? - Jūs esat cilvēks, cienītā kundze! Homo sapiens. - Nu kas es par cilvēku? Spriediet pats! No rīta pieceļos izspūrursi kā AITA, uz darbu skrienu izsalkusi kā ŠAKĀLIS, tramvaja durvīs ieķeros kā MĒRKAĶIS, pa ceļam ar visiem rejos kā SUNS, izkāpju no tramvaja kā noplūkta VISTA, darbā strādāju kā VĒRSIS, pārrodos mājās kā nodzīts ĒZELIS, mājās uz visiem rēcu kā TĪĢERIS un šņācu kā ČŪSKA. Pabaroju visus, nomazgāju traukus, nolieku bērnus gulēt, atlaižos pati. Nāk vīrs un nokomandē: - Pavirzies malā! Izlaidusies pa visu gultu kā GOVS! Nu kas es par cilvēku, dakter? Pacelsim glāzes par sievietēm, pašu brīnišķīgāko un daudzveidīgāko dabas brīnumu!

Reiz augstu kalnos dzīvoja kāds vīrs… Viņš agri cēlās, lai notīrītu sniegu no takas, kas ved uz viņa māju… Tā viņš darīja katru dienu… Nu tad iedzersim par to, lai mums nekad nebūtu jātīra sniegs no takas, kas ved uz mūsu māju, lai to nomīda mūsu daudzie draugi!

Ja sievietei pirkstā ir laulības gredzens, tad viņa ir precējusies. Ja sievietei pirkstā ir jebkurš cits gredzens, tad tas neko nenozīmē. Ja sievietei ir laulības gtredzens un jebkurš cits gredzens, tad viņa ir precējusies un tas neko nenozīmē. Pacelsim glāzes par sievietēm!

Līdz kāzām vīrietis runā, bet sieviete klausās. Pēc kāzām sieviete runā, bet vīrietis klausās. Pēc pāris gadiem runā gan sieviete, gan vīrietis, bet klausās kaimiņi... Pacelsim glāzes par labiem kaimiņiem!

Kāds vīrietis smagi apaukstējas, un vakarā viņam pilnīgi aizmaka balss. Viņš nolēma pagaidīt līdz rītam un tad doties pie ģimenes ārsta. Uzkāpis līdz vajadzīgjam stāvam, slimnieks zvanīja pie ārsta dzīvokļa durvīm. Durvis atvēra ārsta sieva. -Vai dakteris mājās?- vīrietis aizsmakumā čukstēja, sāpēs piemiedzis acis.-Nē,-tāpat čukstus atbildēja ārsta sieva.-Nāciet iekšā! Ātri, kāmēr kaimiņi neredz... Pacelsim glāzes par to, lai veselība mums nesagādātu raizes, un par ārstu, kura īstajā brīdī nav mājās!

Uzsaucam tostu cēlu: Par skaistu dvēseli, kas mīt cilvēkā... Par cilvēku attiecībām, kuras nevar iemainīt pret materiālām lietām... Par sapņiem, kas izgrezno mūsu dzīvi zemapziņā... Un par visu to pašu labāko... Priekā!

Stāv pliks vīrietis un sieviete! Vīrietis tur priekšā cepuri! Sieviete saka, pacel labo roku! Virietis paceļ labo roku! Sieviete saka, pacel kreiso roku! Virietis paceļ kreiso roku! Cepure paliek stāvam! Un tagad iedzersim par to spēku kas tur to cepuri!=)

Cūciņas ir bērnu slimība, cūcība - pieaugušo slimība. Pacelsim glāzes par veselību!

Ir cilvēki, kuri domā, ka dzert vajag vairāk, ir arī tādi, kuri apgalvo, ka dzert vajag mazāk, tomēr vienā viņu domas sakrīt - Dzert vajag!

Uz tikšanos zem galda! Priekšā un iekšā! Ātri, ātri, lai vakars brīvs!

Kas ir guļus, tas nevar krist. Krīt tas, kas skrien. Pacelsim glāzes par tiem, kas skrien.