Tosti
Tosti visām dzīves situācijām. Smieklīgi tosti ir lielisks veids kā uzrunāt un atraisīt kompāniju svētkos.
Man patīk vientulība. Lai tās burvīgumu divkāršotu, blakus nepieciešams kāds, kuram stāstīt un stāstīt, cik brīnišķīga ir vientulība. Pacelsim glāzes par tādu vientulību, ko bauda divatā!
Ja reiz jāt uz elli, tad ar labu zirgu...
Nu tā mīļie viesi! Ar Dievu skaidrais prāts!! ;))
Mēdz teikt, ka sievietei mīlestība ir visa dzīve. Vīrietim mīlestība – dzīves epizode. Pacelsim glāzes par tādu epizodi, kas turpinās visu dzīvi!
Ārsts vakarā pirms došanās mājup iegriežas palātā un atsveicinās no slimniekiem:
– Uz redzēšanos! Uz redzēšanos! Uz redzēšanos! Ardievu! Uz redzēšanos!
Laiks arī mums doties mājup. Pacelsim ceļakāju, un uz redzēšanos!
Iedzersim par to, ka neskatoties ne uz ko, mēs dzeram ne par ko.
Zemeslodi šķērso paralēles, kas nekad nekrustojas, un meridiāni, kas krustojas tikai polos.
Pacelsim glāzes gan par sievām, gan par mīļākajām un par to, lai viņu ceļi nekad nekrustotos!
Sievietes – mediķes dzer līdz pazūd pulss, sievietes – ķīmiķes dzer līdz pazūd reakcija.
Iedzersim par sievietēm – fiziķēm, kuras dzer, līdz pazūd pretestība.
Iedzersim par skūpstu!
Lai kaut uz brīdi apklusinātu sievieti, vīrietis izgudroja itin visus līdzekļus. Nekas nelīdzēja! Tad vīrietis izdomāja skūpstu.
Studentu tosts: – Par tiem, kuri domā, ka mēs šeit mācāmies!
Uz tikšanos zem galda!
Dalīts prieks – dubults prieks,
Dalīta bēda – pusbēda.
Par jums, mani draugi!
Par tiem, kuri ir kopā gan priekos, gan bēdās!
Mēdz teikt, ka ar katru izdzerto glāzi mēs iedzenam naglu savā zārkā.
Pacelsim glāzes par to, lai mūsu zārks nekad neizjuktu!
Ķīnā reiz dzīvoja pūķis, kurš ēda tikai un vienīgi nevainīgas meitenes. Iedzersim par to, lai tas pūķis atlido uz Latviju un nomirst badā!
Iedzersim par tiem, kas jau jūrā!!!
Kas uz sauszemes, lai dzer paši!
Un atcerieties – PĀRDZERŠANOS es neatzīstu, jo tad vairs nevar iedzert!!!
Sarunājas draugi: – Kā man apnicis darbs! Katru dienu viens un tas pats. – Piekrītu, darbs nav pati patīkamākā vieta, uz kurieni rītos aiziet no sievas. Pacelsim glāzes par darbu, kas cilvēkiem sagādā prieku!
Pacelsim glāzes par labiem cilvēkiem, jo mūsu ir palicis tik maz!
Cilvēki, kuriem nekad nav laika, parasti neko neprot darīt.
Pacelsim glāzes par mums, jo mēs atrodam laiku visam!
Reiz dzīvoja laime. Kādu dienu viņai sagribējās padarīt kādu cilvēku laimīgu, tāpēc laime izgāja laukā un pirmajam satiktajam cilvēkam jautāja: “Kas tev ir vajadzīgs, lai tu būtu laimīgs?”
Ir simtiem slimību, bet veselība tikai viena. Uz veselību!