Valentīndienai

Sieviete un vīrietis - tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu.

Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt.

Es slīgstu domās par Tevi… Par Tevi ….. par sevi…. Es kavējos atmiņās par Tevi… Par Tevi … par sevi… Es acu priekšā redzu tik Tevi… Tik Tevi… tik Tevi… Vai arī tev tā ir? Par mani, par sevi… par mums…?

Es sirdī staroju..... tu esi mans vienīgais kuru es mīlu savādāk...īpašāk....

Tu man jautā - ko es mīlu, Es tev varu pasacīt. Visus lielos burtus saliec, Iznāks gluži pazīstams!

…Ņem! Visas manas mīlestības ņem! Vai nu ir vairāk? Pats redzi – nav. Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem, tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs. Un bij šī mīla sen tev dāvināta, ar to tu vari darīt kas tev tīk. Bet kurnēšu, ja untumainā prātā Tu spēlēdamies savainosies pats. Tev, mīļo zaglēn, piedodu, kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta. Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību. Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat – mēs ienaidnieki nebūsim nekad!…

Es jūtu tikai Tevi, Tavus pieskārienus maigos, Saldi teiktos vārdus. Tu esi man dzīve Manas jūtas Mani sapņi neizsapņotie Vārdi neizteiktie…

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Mīla jābauda kā karsta tēja, jo reizēm gadās apdedzināties.

Es gribu tavās acīs lūkoties, Tavu lūpu siltumu uz savējām just. Kaut saujiņu laimes, sev sirdī nest. Ne mirkli, no prāta tevi neizmest.

Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet VIENĪGAIS, kurš ir mans Eņģelis … Tu esi viens no eņģeļiem, kas runā ar mani, bet VIENĪGAIS, kurā es ieklausos … Tu esi viens no eņģeļiem, kas naktīs nāk pie manis, bet VIENĪGAIS, kuram es ļauju sev pieskarties … Tu esi viens no vismīļākajiem, vislabākajiem eņģeļiem, bet VIENĪGAIS, pēc kura es ilgojos …

Mīlestība - egoisms divatā...

Vīrietis sniedz mīlestību.....bet sieviete pati ir mīlestība

Lai kādā svečturī Tu ielikts tiksi, Ja būsi gaišs - Tu sevi mīlēt liksi.

Par spīti savai matemātikas nemīlestībai, es šoreiz tomēr uzrakstīšu kādu matemātikas vienādojumu: 1+1 = 1 par kuru pirmklasnieks uzslavu nenopelnīs, bet tai sakarā ko gribēju vēlēt jums, ir patiess. 1+ 1 = 1 ...dažreiz nemaz nav iespējams vēl kaut ko piebilst vārdos...

Liec mani kā bērnu padusē! Met mani kā akmeni projām! Mans mīļais, kopā mēs nevaram, Bet izšķirti aiziesim bojā!

Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst…

Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam, Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu…

Atnāc pie manis tāds kails Bez savas dvēseles grabošās čaulas, Bez lieka spožuma ? jūtīgs un maigs, Un bez kautrības ? atvērts līdz kaulam! Atnāc pie manis vien tāds ? Visu mūžību līdzi ņemošs, Laika dzirnās ne sijāts, ne malts, Uz abām kājām ? stabili stāvošs! Atnāc pie manis un tad Es tev redzi ieburšu plaukstās, Un došu prasmi to lietot kaut kad, Ja tu neaizmirsīsi man jautāt! Atnāc pie manis tik drošs, Kāds ir likten?s, kad veiksmi viņš dala, Ne vairs lūdzošs, nedz arī pavēlošs, Bet zinošs, ka esi jau galā! Paliec pie manis nezinot, Vai ir pasaulei vēl kāda mala; Viens tu nespēsi tālu aizlidot, To spēj divi, kad mūžībā dalās! Gunta Kraulere

Roka pie rokas. Plecs ar plecu saiet kopā, Mēs sēžam uz liela mīlas koka. Glāsts ap glāstu, Skūpsts aiz skūpsta. Un sirds man saka, Es mīlu Tevi ….