…Ņem! Visas manas mīlestības ņem! Vai nu ir vairāk? Pats redzi – nav. Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem, tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs. Un bij šī mīla sen tev dāvināta, ar to tu vari darīt kas tev tīk. Bet kurnēšu, ja untumainā prātā Tu spēlēdamies savainosies pats. Tev, mīļo zaglēn, piedodu, kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta. Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību. Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat – mēs ienaidnieki nebūsim nekad!…
Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet VIENĪGAIS, kurš ir mans Eņģelis … Tu esi viens no eņģeļiem, kas runā ar mani, bet VIENĪGAIS, kurā es ieklausos … Tu esi viens no eņģeļiem, kas naktīs nāk pie manis, bet VIENĪGAIS, kuram es ļauju sev pieskarties … Tu esi viens no vismīļākajiem, vislabākajiem eņģeļiem, bet VIENĪGAIS, pēc kura es ilgojos …
Atnāc pie manis tāds kails Bez savas dvēseles grabošās čaulas, Bez lieka spožuma ? jūtīgs un maigs, Un bez kautrības ? atvērts līdz kaulam! Atnāc pie manis vien tāds ? Visu mūžību līdzi ņemošs, Laika dzirnās ne sijāts, ne malts, Uz abām kājām ? stabili stāvošs! Atnāc pie manis un tad Es tev redzi ieburšu plaukstās, Un došu prasmi to lietot kaut kad, Ja tu neaizmirsīsi man jautāt! Atnāc pie manis tik drošs, Kāds ir likten?s, kad veiksmi viņš dala, Ne vairs lūdzošs, nedz arī pavēlošs, Bet zinošs, ka esi jau galā! Paliec pie manis nezinot, Vai ir pasaulei vēl kāda mala; Viens tu nespēsi tālu aizlidot, To spēj divi, kad mūžībā dalās! Gunta Kraulere