Valentīndienai

Sieviete un vīrietis - tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu.

Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt.

Es slīgstu domās par Tevi… Par Tevi ….. par sevi…. Es kavējos atmiņās par Tevi… Par Tevi … par sevi… Es acu priekšā redzu tik Tevi… Tik Tevi… tik Tevi… Vai arī tev tā ir? Par mani, par sevi… par mums…?

Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, Telpu pēc telpas pilda un ārda. Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties. Varbūt mums ņemt un iemīlēties?

Es sirdī staroju..... tu esi mans vienīgais kuru es mīlu savādāk...īpašāk....

Es prasīju Dievam ūdeni un Viņš deva okeānu. Es prasīju Dievam zvaigzni, Viņš deva debesis. Es prasiiju Dievam eņģeli, Viņš deva man TEVI!

Gribu būt samtains smaidiņš, kas Tavās lūpās grozīsies. Gribu būt,mēness stariņš, Kas Tavās acīs lūkosies. Gribu būt Tava ēna, Kas ap Tevi apvīsies.

Tavas acis vienmēr Kārdinās manējās, Tavas lūpas vienmēr Uzsmaida manējām, Bet mana sirds, Alkst pēc tavējās!

Vai mīlas dievs ar bultām rīkoties vairs nemāk? Kam labad sirdī jātēmē, ja jātrāpa daudz zemāk?

Tikai vienreiz mūžā sniegs snieg pirmo reiz, Tikai vienreiz mūžā karš beigsies, Tikai vienreiz mūžā kilometrs man bija pēda, Tikai vienreiz mūžā es iemīlējos, Tikai vienu reizi un pa īstam es tev atzinos, ES TEVI MĪLU!

Tu man jautā - ko es mīlu, Es tev varu pasacīt. Visus lielos burtus saliec, Iznāks gluži pazīstams!

…Ņem! Visas manas mīlestības ņem! Vai nu ir vairāk? Pats redzi – nav. Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem, tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs. Un bij šī mīla sen tev dāvināta, ar to tu vari darīt kas tev tīk. Bet kurnēšu, ja untumainā prātā Tu spēlēdamies savainosies pats. Tev, mīļo zaglēn, piedodu, kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta. Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību. Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat – mēs ienaidnieki nebūsim nekad!…

Es jūtu tikai Tevi, Tavus pieskārienus maigos, Saldi teiktos vārdus. Tu esi man dzīve Manas jūtas Mani sapņi neizsapņotie Vārdi neizteiktie…

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju! Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai... :) Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis. Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam pieder; Jo mīlestibai pietiek ar mīlestibu.

Amoriņš ar asām bultām Lēkā tik pa mīkstām gultām, Kas tad šim būs uznācis Laikam bultu uzdūris!

Dvēseļu dziņa rada draudzību. Prāta dziņa izraisa cieņu. Ķermeņa dziņa rada vēlmi. Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas! Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību, Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Mīla jābauda kā karsta tēja, jo reizēm gadās apdedzināties.

Nav ko vairāk tinti smērēt, Tevi mīlu varu derēt!