Valentīndienas apsveikumi

Piespied mani kā zīmogu pie savas sirds
Un ļauj, lai es uzspiežos kā zīmoggredzens uz tavas rokas!
Lieli ūdeņi nevar apdzēst mīlestību,
Nedz arī ūdens straumes to apslīcināt un nomākt...

Es pārkāpu pāri Everestam,
Es pārpeldēju pāri Amazonei,
Es pārlidoju pāri bezgalībai,
Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Es gāju caur ērkšķiem pie rozēm,
Pie rozēm pie kurām stāvēji tu,
Es pateicu tev ka...
Es tevi nemīlu... Es tevi dievinu!

Tu gribi zināt ko es mīlu?
Es tevim neteikšu to vis.
Viņš ir ik rindas pirmais burts,
Izlasi un padomā.

Klusums skaists...
Lūpu pieskāriens maigs...
Viss zūd un padebešos mūk...
Tikai Tu un es...
Tikai abi mēs...

Tu esi kā jūra, kā liedags silts,
Caur tevi ir dvēselē guvums.
Tu esi atvars un drošais tilts,
Un dienu, un rītausmu tuvums.

Amoriņš ar asām bultām
Lēkā tik pa mīkstām gultām,
Kas tad šim būs uznācis
Laikam bultu uzdūris!

Atnāc pie manis tāds kails
Bez savas dvēseles grabošās čaulas,
Bez lieka spožuma? jūtīgs un maigs,
Un bez kautrības? atvērts līdz kaulam!

Mīli vienu
Skūpsti vienu
Pievil vienu
Katru dienu!!!

... Ņem!
Visas manas mīlestības ņem!
Vai nu ir vairāk?
Pats redzi – nav.
Ja mīlas tiesu taisnīgu tu lem,
Tad viss, ko prasi, sen jau bijis tavs.
Un bij šī mīla sen tev dāvināta,
Ar to tu vari darīt kas tev tīk.
Bet kurnēšu, ja untumainā prātā
Tu spēlēdamies savainosies pats.
Tev, mīļo zaglēn, piedodu,
Kaut gan līdz pēdējam es aplaupīta.
Bet gribu, lai saproti, ka naidu paciest
Man ir vieglāk nekā mīlas netaisnību.
Un tomēr – mīlot moki, nokauj pat –
Mēs ienaidnieki nebūsim nekad!...

Ir valentīndiena...
Visi putniņi darīs TO,
Visas bizbizmārītes darīs TO,
Pat tauriņi darīs TO..
Tu arī gribi darīt TO?
Aizmirsti! Tu nemāki lidot!

Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam,
Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu...

Mana adrese: cerību rajons,
Mīlestības pilsēta,
Svētlaimes iela,
Nummurs – es,
Dzīvoklis – tu,
Indekss – es tevi mīlu!

Nav mīla jāmeklē, tā atnāks pati,
Un visām durvīm droši cauri ies,
Jo mīlestība – tā ir dzīve pati,
No kuras cilvēks nevar noslēpties.

Es prasīju Dievam ūdeni un
Viņš deva okeānu.
Es prasīju Dievam zvaigzni,
Viņš deva debesis.
Es prasiiju Dievam eņģeli,
Viņš deva man TEVI!

Es jūtu tikai Tevi,
Tavus pieskārienus maigos,
Saldi teiktos vārdus.
Tu esi man dzīve
Manas jūtas
Mani sapņi neizsapņotie
Vārdi neizteiktie...

Par spīti savai matemātikas nemīlestībai, es šoreiz tomēr uzrakstīšu kādu matemātikas vienādojumu:
1+1 = 1
Par kuru pirmklasnieks uzslavu nenopelnīs, bet tai sakarā ko gribēju vēlēt jums, ir patiess.
1+ 1 = 1
... Dažreiz nemaz nav iespējams vēl kaut ko piebilst vārdos...

Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju!
Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai...
Arī savu sirsniņu! Tā pieder Tev vienīgajam!

Būt vienu dienu laimīgam, vai zini, Pusgadam tad ir priecīgs skanējums. Tu, saulē sēdēdams, tad mīklas mini. Būt vienu dienu laimīgam, vai zini, Ir – starā pārvērsties un skūpstīt cini, Jo mīlas dāsnums patīk visiem mums. Būt vienu dienu laimīgam, vai zini, Pusgadam tad ir priecīgs skanējums.

Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.

Ka es alkstu Tevis, vienīgi Tevis – to nemitīgi, lai atkārto mana sirds. Visas iekāres, kas mani dienām un naktīm mulsina, ir neīstas un tukšas līdz pašiem pamatiem.
Kā nakts, kas savā tumsā glabā lūgumu pēc gaismas, lai arī mana zemapziņa no saviem dziļumiem saucienu raida, – es alkstu Tevis, vienīgi Tevis.
Kā vētra, visā sparā brāzdamās pret klusumu, tomēr tvīkst beigu un miera, tāpat mana iekšējā trauksme atsitas pret Tavu mīlu un nemitīgi sauc, – es alkstu Tevis, vienīgi Tevis...