Valentīndienai

Kad Tevi mīlu, pat zvirbuļus mīlu,
Jo saprotu:zvirbuļiem jāčiepst,
Lai nebūtu klusuma, kad klusējam mēs.

Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs
Ka rotaļieta, kuru samīļot
Ar dvēseli tu mani apbūri.. Tu ienāci manā dzīve
Un par to es tevi mīlu
Paskaties, kur asaras līst... Kāda cilveka dvēsele aizklīst
Mana ir šeit un smaida,
Jo tu esi pie manis=)

Mīlestība - skaista roze,
Tā par visam skaistāk mirdz!
Laimīgs tas, kam tā ir dota,
Ko var glabāt katra sirds!

- Mīlestība ir lēnprātīga, Mīlestība ir laipna, Tā neskauž, Mīlestība nelielās, Tā nav uzpūtīga. Tā neizturas netikli, Tā nemeklē savu labumu, Tā neapskaišas, Tā nepiemin ļaunu. Tā nepriecājas par netaisnību, Bet priecājas par taisnību. Tā apklāj visu, tā tic visu, Tā cerē visu, Tā panes visu. Mīlestība nekad nebeidzas.

Puksti puksti mana sirsņ,
Vēlu pukstēt gana daudz;
Mīlestības spēkā dzīvot,
Dvēselitē mieru gūt!

Tu dziesma bez vārdu,
Tu atbalss simts skaņu,
Tu nomoda sapnis,
Tu zemes gars svēts.

Nav saule tā mīlējusi jūru, nav jūra tā mīlējusi zemi, kā mīlu es Tevi...

Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu

Lai kādā svečturi
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs –
Tu sevi mīlēt liksi.

Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu
Kaut kur domās, tevi mīlu.

Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies,
Jo pati tu pie manis neatnāc...
Cik zils ir debess pāri galvai cēlies,
Cik maigi vējiņš katrā kokā šņāc...

Sieviete un vīrietis – tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu. Mīlestības pilnus šos svētkus!

Uzdāvini man sapnīti, Ko izsapņot nākošnakt! Citādi man būs jāiet Pie tevis to slepus zagt... Uzdāvini man pasaku, Kam vienmēr laimīgas beigas! Lai varu es brīdi aizmirst, Kas ir ikdienas steiga... Uzdāvini man pieskārienu, Lai jaunu ceļu var sākt! Vienam var pietrūkt spēka Stāvajā kalnā kāpt... Kad mēness man pasakas stāstīs, Ar to sevi sasildīšu... Uzdāvini man sevi! Es pieņemt šo dāvanu spēšu! Kad, atverot acis, būs salti, Es tevi – sameklēšu...

Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži,
Dziļās kupenās man kājas stieg,
Aizsnieg paši sniegu padebeši,
Tikai mīlestība neaizsnieg.

Love is hard and always will be,
But remember –
Somebody loves you
And that one is me!

Vējam sauli neaizpūst,
Mākoņus priekšā tai nesapūst,
Tā spīd...
Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
Kad pasaulē manā ienāci Tu,
Dāvinot tai savu dvēseles siltumu.
Pasaulē savā sev citas saules es negribu.
Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu...

Tu, kas no uguns un no sniega.
Kā mīlot dienas skrien!
Tu skaties rožaina un liega,
Vairs nav ne nomoda, ne miega –
Ir tkai milestiba vien!

Viss izirst, viss izūd,
Viss dzīvē ir nieks.
Ar tevi man tikties
Ir vienīgais prieks.

“Mana sirds ir dīvainu jūtu pilna
Kāpēc nebālē mana mīlestība,
Kas to uztur pie dzīvības?
Viņas domas pie manis.
Nezūd ne jūtu spēks, ne skaistums.
Kaut es nekad nepiederēšu viņai,
Bet viņas dēļ es gribu iet
Pretī gaismai pa to ceļu,
Kuru man piešķīra viņas mīlestība!

Par mīlu izmisušo manu,
Par dienām bijušām, jel met,
Met vienu rozi tumšsarkanu,
Kā tovakar, Elizabet.