Valentīndienai

Ja Tevis nebūtu, Kur liktu mīlestību savu, Vai apmainītu to Pret nopelniem un slavu? Ja Tevis nebūtu, Man pietiktu ar prātu, Bet skumstot vienatnē, Es Tevi izdomātu.

Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt. Mēs mīlestību audzējām Tā vietā, lai dzīvotu spēli. Paldies, ka tavā skatienā Es lasu gan mīlu, gan kvēli. Tu aizvien krāsaināks izliecies, Un citās toņkārtās skani. Paldies, ka negribi augt viens pats, Bet tikai kopā ar mani. Par brīžiem, kad varu ar sevi būt, Un spārniem ko tu man devi - Paldies, ka dāvā man brīvību, Un līdzi - visu sevi. Kāda mīļa zīmīte virtuvē, Vāzē - sarkana, smaržīga puķe... Paldies, ka vēl aizvien izskatos Kā samīlējusies skuķe. Bez vārdiem un ārējas sajūsmas - Es tevi vienkārši mīlu. Paldies, ka mūsu gaismiņu Tu paturi sirdī dzīvu. Paldies, ka atļauj man vājai būt Lai pēcāk stiprāka kļūtu - Tāpēc, ka esi Vīrietis, Es sevī Sievieti jūtu...

Vējam sauli neaizpūst, Mākoņus priekšā tai nesapūst, Tā spīd... Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža, Kad pasaulē manā ienāci Tu, Dāvinot tai savu dvēseles siltumu. Pasaulē savā sev citas saules es negribu. Man pietiek ar vienu – ja tas esi Tu...

Aiznieg ceļi, pēdas, aiznieg meži, Dziļās kupenās man kājas stieg, Aizsnieg paši sniegu padebeši, Tikai mīlestība neaizsnieg.

Nav saule tā mīlējusi jūru, nav jūra tā mīlējusi zemi, kā mīlu es Tevi…

..mīlēt nebūt nenozīmē skatīties vienam uz otru, bet gan kopā skatīties vienā virzienā...

Amors kā no dropes nācis, Sirdij garām šaut ir sācis, Sirde brīnās,apjukusi, Bulta ne tur trapījusi. Sen jau ješka Grietu mīlē, Bet pa vidu jaucas Trīne; Žanis Trīnei rozi nes, Anna jautā - kā tad es? Gailis brīnās,galvu groza, Jāieņem būs nikna poza; Kaimiņduksis sparu lielu, Aplidot sāk Gaiļa sievu. Lai starp niekiem,smukumlietām, Paliek vieta īstam priekam; Mīlestība skaista rodas, Īstās sirdīs lai tā dodas!:)

Mīļi sveicieni Valentīndienā, miljoniem saldu buču, mīlestības spēku kā 100000 voltu un kaisles augstāko punktu kā Rīgas 800 noslēguma salūtu! Esiet laimīgi un mīlestības pilni!

Es Tevi mīlēšu vienmēr, Līdz dienai, kad varavīksne debesīs izdedzinās visas zvaigznes. Līdz dienai, kad okeāns pārklās augstākos kalnus. Līdz dienai, kad delfīni sāks lidot un papagaiļi dzīvos jūrā. Līdz dienai, kad mēs sapņosim par dzīvi un dzīve kļūs par sapni. Es Tevi mīlēšu Tevi mūžīgi...

Vai mīlestība tā, kas tevi vada Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai, Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada Līdz ziedu svētku dienai saulainai? Varbūt Tu vēlies skaistu vārdu ķīlu, Kas zūd un gaist kā staru pavediens? Mans labais draugs, vai teikt: ?Es tevi mīlu Kā nava mīlējis neviens!?

Reizi pa reizei atceros es tevi, Atceros tavus smieklus,priekus un es Atceros to dienu kad iepazināmies, Atceros visu, tikai par tevi… Domas par tevi, moka mani, jo Domāju par tevi, un nespēju aizmirst es tevi… Dzīve ir skarba, domas tā pat… Zinu ka nebūsi mans, Un zinu ka nebūšu es tava… Diena gaiša vai nakts tumša… Domāju par tevi vēl arvien… Es mīlu, vēl mīlu es tevi un aizmirst nespēju pie tevis domas kavējas Bet zinu, jau zinu tu esi kopā ar citu laiks nu pamosties diemžēl nedzīvojam pasakā…

Mums pieder pasaule mēs piederam viņai, tu - man, es- tev, tā līdz bezgalībai.

Cik labi ar Tevi var neizlikties, Es tikai ar Tevi gribu tikties, Es gribu, lai, tikai Tu manī skaties, Kad Tu manī skaties, es esmu patiess.

Es prasīju Dievam ūdeni un Viņš deva okeānu. Es prasīju Dievam zvaigzni, Viņš deva debesis. Es prasiiju Dievam eņģeli, Viņš deva man TEVI! Es Tevi ļoti mīlu!

Ja kādu dienu tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man. Es neapsolu, ka varēšu likt tev smieties, bet apsolu, ka raudāšu kopā ar tevi. Ja kādu dienu tev gribēsies aizbēgt no visa – nebaidies, bet zvani man. Es nesolu, ka lūgšu tev apstāties, bet apsolu, ka došos kopā ar tevi. Ja kādu dienu tu negribēsi nevienu dzirdēt piezvani man. Un es apsolu, ka būšu ļoti kluss. Bet, ja kādā brīdī tu zvanīsi un tev neviens neatbildēs, steidzies ātri pie manis, jo iespējams šajā brīdī tu būsi vajadzīgs man!

Sieviete un vīrietis - tās ir divas notis, bez kurām cilvēka sirds stīgas nevar atskaņot nevienu pareizu un pilnīgu akordu. Mīlestības pilnus šos svētkus!

Dvēseļu dziņa rada draudzību. Prāta dziņa izraisa cieņu. Ķermeņa dziņa rada vēlmi. Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Nav mani jāmeklē, es nākšu pats, Un visām durvīm droši iešu cauri, Jo Tevi redzēt – tā ir dzīve pati, No kuras cilvēks nevar noslēpties!

Kā saules gaisma, tik spoži iekriti man acīs ka rotaļieta, kuru samīļot ar dvēseli tu mani apbūri.. tu ienāci manā dzīve un par to es tevi mīlu paskaties, kur asaras līst... kāda cilveka dvēsele aizklīst mana ir šeit un smaida, jo tu esi pie manis=)

Mīlestība – egoisms divatā…