Apsveikumi

Lai jauna nāk laime Lai jauns nāk gads Tik labākais draugs Lai paliek tas pats!

Jo slinkāks cilvēks, jo vairāk viņa darbs līdzinās varoņdarbam.

Salavecis nezdams maisu, Ik pa brīdim nolaiž gaisu. Kad pie egles bērnu ducis, Vecim ieslīd biksēs klucis!

Saulīt siltā, māmiņ jaukā, Abas viena labumiņa. No saulītes silti rīti, No māmiņas mīļi vārdi.

Lai viss, ko vēlies, piepildās, Lai viss, ko dari, izdodās Un lai nekad nav dzīvē tā - Ir itkā viss, bet nav nekā!

Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi, kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne.

Lai gadi iet, tie nevar biedēt, Pat puteņos un salnās tie var ziedēt!

Es ticu cilvēkam savam, viņš noteikti kautkur ir, nezinu tikai, cik gadu, cik jūru, cik jūdžu mūs šķir... Bet es gaidu un zinu - pat ja jaslīkt man būs,...atnāks pēdējais vilnis, kopā, lai samestu mūs!

Kad gada visgarākās naktis nāk ar tumsu mūs biedēt, mēs katrs pa svecītei iededzam, lai liesmiņas tumsu kliedē. Priecīgus un līksmus svēkus!

Lai sirdī vienmēr Kāds zieds skaisti zied... Vienalga - ziemas baltumā, Vai vasaras krāšņumā, Bet lai zied... Pie ziedošas dvēseles Skumjas nepiestāj, Vien patiess prieks Un mīlestība to klāj.

Bijušais tik jauki šķiet, Atpakaļ vēl gribas iet, Velreiz senās takas mīt, Nesacīto,pasacīt…

Tavi vārdi, ir kāda asaras; Tavi vārdi ir kāda prieks; Vien pasaki, to ko gaidīju; Vien pasaki to, ko jūti!

Labāk mīlēt īsu brīdi un domāt, ka mīlēsi visu mūžu, nekā solīties mīlēt visu mūžu, bet mīlēt tikai mirkli.

Lai kā ciemiņu nebarotu, viņš tik un tā piedzersies.

Nestrīdies ar cūku. Jūs abi nosmērēsieties ar dubļiem, bet cūkai tas patīk.

Vēl viena vilšanās- kā ierasta ikdiena. Nostāšos pie dziļas aizas., svārstīšos no vienas uz otru pusi... Tad vienā brīdī es aizvēršu acis, Man prātā pār ceļu pārskries melns kaķis. Vai ticēt māņiem, kas it kā ikdienu skar? Vai esi Tu dzirdējis ka sāp man ar`.? Tu- kā ierasta sērga.... Kāda vairs šai dzīvei ir jēga...- Uz priekšu liecoties kritīšu es, uz atpakaļu- pazudīšu. Ko darīt, ja zelta vidusceļa nav? Tā zelta vidusceļa, kas pasargāt var? Un aizvēršu acis- un redzēšu visu, pat Tavu pretīgo dvēseles nišu. Viss tūlīt skaidrāks sāks kļūt. Vai censties mīlēt un labākai būt.? Ir dzirdēts tik daudz..., no sirds. Bet stāsta to citi- tas nevar būt īsts..! Un cieta kā akmens es drīzumā kļūšu, Jo sirdi aptraipīt ļāvusi Tev būšu.... .. Kad vējš spers pirmo soli drošo, Uz Zelta Vidusceļu es došos...

Novēlu Tev spēku tikt galā ar lietām, kuras ir iespējams izmainīt. Novēlu tev izturību samierināties ar apstākļiem, kurus Tu nevari ietekmēt. Un gudrību-atšķirt vienu no otras.

Draudzība ir zelta stīga, ja to pāraut - nesasiet, bet, ja arī sasiet spēsi, mezglu izdzēst - nevarēsi...

Mani soļi kā akmeņi, kā krasti, Tavi kā avoti. Manas acis kā vēji, kā mākoņi Tavas kā ezeri. Manas plaukstas kā saknes, kā velēnas. Tavas - kā zeltstarītes. Tavi soļi uz mani iet. Visam jāuzzied.

Gailītim raibas olas, Kurmītim iepelēkaas, Vai bij baltas, vai bij melnas, - ka tik lepni karājās!