Apsveikumi

Pieņem izaicinājumu! Pierādi, kas tu esi & ka tu vari!

Vakarā, kad jūra sapņo un, kad saule zemē riet, manas domas klusi, klusi tālumā pie tevi iet!

Mīļš kā negaidīts zīlītes stāsts, maigs kā pirmais ziediņa glāsts, kluss kā negaidīts lietutiņš ir mans kaisles skūpsts.

?Vai saņēmi Tu Ierakstītu vēstuli Tajā bija pateikts viss Tajā bija mana sirds.

Vēl sāp, bet nu jau citādāk. Tā laikam brūces dzīst, tā, laikam ritot, jaunas kārtas pērlei aug, kad smilšu graudiņš sīks sev spožu rotu kāda sāpēs rod…

Ja cilvēki darītu tikai to, ko drīkst, tad daudzi no mums nebūtu piedzimuši

Es skatos uz Tevi Un brīnos par svi, Kādēļ jau iepriekš Es nejutu Tevi???

Kad pēc gadiem tu un es Būsim tālu svešumā, Tad no bērnības un skolas Būs šī mazā atmiņa.

Cik labi ar Tevi var neizlikties, Es tikai ar Tevi gribu tikties, Es gribu, lai, tikai Tu manī skaties, Kad Tu manī skaties, es esmu patiess.

Viņš tas, kas mums eglīti dāvina Viņš Ziemassvētku vecīti atsūta Viņš klausa, kad sakām tam lūgšanu Un sargā baltu mums sirsniņu.

Tāpēc novēlam ar draugiem Un ar sauli kopā būt, Laimi, prieku , mīlestību Varēsi tad allaž gūt!

Šai Ziemassvētku naktī, kad svecītes mirdz, Saki visu, kas sakāms, saki to no sirds. Tas palīdzēs ielīksmot, piedot un lūgt, Tas palīdzēs visiem daudz labākiem kļūt!

Es gribētu saplūst ar ēnu, Lai ietilptu Tavā plaukstā. Un pačukstēt aizvērtām lūpām Par saulrietam nozagtām liesmām.

Man vajag Tavas acis, lai es redzētu, Man vajag Tavas lūpas, lai es smaidītu, Man vajag Tavu sirdi, lai es mīlētu, Man vajag Tevi, lai es dīvotu.

Es neklausos, ko par mani saka citi, jo, piemēram, podam un dakšiņai ir pilnīgi dažādi viedokļi, vienam es esmu devējs, otram - tikai rīma :))

Ka es alkstu Tevis, vienīgi Tevis – to nemitīgi, lai atkārto mana sirds. Visas iekāres, kas mani dienām un naktīm mulsina, ir neīstas un tukšas līdz pašiem pamatiem. Kā nakts, kas savā tumsā glabā lūgumu pēc gaismas, lai arī mana zemapziņa no saviem dziļumiem saucienu raida, – es alkstu Tevis, vienīgi Tevis. Kā vētra, visā sparā brāzdamās pret klusumu, tomēr tvīkst beigu un miera, tāpat mana iekšējā trauksme atsitas pret Tavu mīlu un nemitīgi sauc, – es alkstu Tevis, vienīgi Tevis…

Pa rozēm un ziediem Ej soļiem viegliem, Dziedi un smej, Pret savu laimi vien ej!

Kurš zirgs gan nesapņo kļūt par PEGAZU, it sevšķi, ja iejūgts smagā pajūgā.

Cik grūti ir mīlēt, kad atbildes nav, Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav! Cik klusa ir sirds, cik skumīgs ir prāts, Tu tikai sapņos pie manis nāc.....

Rīts gudrāks par vakaru, pie noteikuma, ka starp tiem nav polārā nakts.