Ziemassvētku apsveikumi

Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri, –
Tam brīnumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu auras,
Lai atkal sasilst mūsu dvēseles.

Sniega pārslas lēni rit,
Un pie loga rūtīm sit.
Kas tas brīnums kas tur nāk,
Un aiz loga gavilēt sāk.

Dienai, darbam, dzīves priekam
Jaunais gads lai bagāts šalc!

Kad egles zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs,
Tad acīs lai Jums laime mirdz
Un visu rūgto aizmirst sirds.

Kad egles zaros sveces liesmo,
Un sirds tad priekā klusi trīs,
Ir Ziemassvētku vakars gaidīts
Un kopā mīļi pavadīts!

Lai baltie saulgrieži atnāk
Klusā vakarā ar mieru,
Labestību, brīnumu un
Mīlestības mirdzumu!

Kad egles zariņš sveces liesmā
Tā viegli, maigi kūpēt sāk,
Kaut kas no bērnības un laimes
Uz brīdi atkal ciemos nāk.

Nāk Jaunais gads, nāk egļu smarža liega,
Un viegli baltas pārslas slīd.
Bet sirdi nevar ieputināt sniegā,
Tai jāiet lielus sapņus piepildīt.

Lai bīj jauki kur bīj jauki
Pie eglītes tur ir jauki
Dāvaniņas viņa sedz
Bērniem dāvā prieku

Silti sveicieni un laba vēlējumi
Jums un tiem, kas Jums visapkārt!

Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam –
Tā gaidītājiem – saulains vaigs!
Lai balts zied Ziemassvētku laiks
Kā rozes un kā sniedziņš svaigs, –
Tam klāt tu piespiedies kā radam.
Lai balts Zied Ziemassvētku laiks
Un laimes zvaigzne Jaunam gadam!

Aizjūgšu es briežus staltus
Un pie Tevis braukšu es
Ceļā kokus, laukus saltus
Tērpšu baltās seģenēs.

Gribas man baltam sniedziņam būt
Un uz eglītēm šovakar klusi, klusi snigt.
Gribas man spožai zvaigznei kļūt,
Savai māmiņai sapnīti pagalvī likt.

Jaunais gadiņš maziņš, maziņš
Atnāk, snīpi slaucīdams,
Vecais gads kā varens lielskungs
Aiziet, bārdu grozīdams.

Kā eņģeļu asaras baltas
Krīt pāri pasaulei sniegs.
Kūst dvēselē sakrātais saltums,
Un sirdi pārņem prieks.

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā
Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā
Skaitīja tās zvaigznes skaistās
Viņa acis spoži laistās
Bet kas tad tur?
Dimanta asaras krīt pār mums visiem
Pār mums, pār tiem nesaprastajiem
Mēs tie nesaprastie esam, tie
Kas enģeli saskatīt skrien
Strauji eņģelis pieceļas
Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas
Kaut es tā spētu kā viņš
Tā maigi, klusi, viegli...

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdī miers,
Ko Ziemassvētki dod,
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet –
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemsvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jaunas brūces nespēj vairs kost.
Es palūgšu baltajam eņģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet.
Lai pēc tumsas, atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!

Sniega balts prieks lai nāk,
Piparkūkas smaržot sāk,
Nedzenamies vairs pēc liekā,
Mirkļus vadam īstā priekā!

Cerībām – zaļas egles sīkstumu,
Darbiem – dvēseles mūžību,
Domām – Ziemassvētku sniega baltumu!