Ziemassvētku apsveikumi

Brīdi vējā ieklausies un dzirdi
Līksmi šalko zaļais egles zars
Tas ir tādēļ, ka ikvienā sirdī
Jūtams veca gada novakars!

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.

Lai piepildās, kas sirdī noglabāts kā neiespējams!

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila Un baltu mieru pār pasauli klāj, Un debesis svēta ikvienu šai naktī, Kas cerību, gaismu dvēselē krāj.

Viņš tas, kas mums eglīti dāvina
Viņš Ziemassvētku vecīti atsūta
Viņš klausa, kad sakām tam lūgšanu
Un sargā baltu mums sirsniņu.

Stāv egles uz saulrieta pakalniem,
Un skandina zelta čiekuriem.
Tās aicina mani atpakaļ iet
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird ko mana dvēsele sūdz,
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz.
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas...

Ir ziema baltā rotā tērpta,
Un sirdī ienācis miers.
Jo katrā mājā, katrā sētā
Nāk gaišais Ziemassvētku prieks.

Salavecim 4 vaigi.
Divi mazi, divi baigi.
Diviem sārtums metas iekšā,
Diviem apakšbikses priekšā!

Ar labiem vārdiem Ziemassvētki nāk,
Lai aizgainītu sāpju stundu rūgtu,
Lai dzīvot varētu mēs savādāk,
Un vairāk Debess svētības sev gūtu.

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētā nāk rūķīts ar dāvanu maisu.
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk uz kaimiņu pusi...

Ziemassvētku gaišumu,
Mīlestību un svētību visa
Nākamā gada garumā!

Balti vīri atver vārtus,
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu
Skumji aizbrauc vecais gads...

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītām kamanām;
Zirņi, pupas, rācenīši
Ziemassvētku kamanās.

Pūti, pūti, ziemelīti,
Ziemassvētku vakarā:
Klētī pūti rudzus, kviešus,
Kūtī bērus kumeliņus.

Nāk zvaigznes ar sudraba svecītēm rokās
Un silta gaisma pār pasauli līst. :)))

Zied svecīšu lāstekās Ziemsvētku vakars
Un gluži kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, ko sējis tas sirdī
Kā teiksmu ābele uzziedēt spēs.

Nes, gadiņ, ko nesdams,
Atnes prieku, veselību!

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu –
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā arvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Balta sniega kamoliņu sūtu
Tev ar šādu ziņu,
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicienu.