Ziemassvētku apsveikumi

Sniegpārslas krīt un paliek tev plaukstās.
Sildīt grib tos, kam sirdis ir aukstas.
Pasmaidi sev un pasaulei arī,
Balts, lai it viss, ko dzīvē šai dari.

Lai eglīte smaržo,
Lai svecītes kūp,
Lai Ziem`ssvētku vecītis
Klauvē pie rūts.

Tā gaisma, ko izstaro svece,
Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo,
Izplēn, pazūd un gaist,
Bet gaisma, kas cilvēkā dzīvo
Un siltums, ko izstaro sirds –
Tas nezūd. Tas paliek un mirdz.
Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus!

Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķīts
Ar dāvanu maisu.

Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks!
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks.

Salatēvs kam sirmums ūsās
Stāv pie eglītes un knosās
Gaida dziesmas, dejas, pantus
Aforismus, deklamantus.

Skrien pa mežu vecītis,
Gumijnieki kājās.
Iesim draugi skatīties,
Vai tam visi mājās.

Šovakar, kad logos svecīšu guntiņas zaigo,
Un Tevi liegi skar sniegpārsliņas
Kā balti engeļspārnu vēdas,
Tad nu svečīšu liesmu ziedos lai tumsa dilst
Un zvaigžņu kori sadzirdēt var...!

Gaišus, klusus
Ziemassvētkus! Labām
Domām un labiem darbiem
Bagātu Jauno gadu!

Gads nākamais lai viegliem
Soļiem trauc,
Dod veselību, stiprumu un
Prieka daudz!

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad žvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņā krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs.
Ir dīvaina sajūta tanī brīdī:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā!

Lej, saulīte, zelta lietu
Ziemassvētku vakarā!
Lai pietika gaišu domu
Visu adu staigājot.

Kļūsti kā bērns, ļauj, lai šonakt tavs prieks
Atmiņu kupenas bradā.
Uzticies brīnumam, trauslam kā sniegs,
Vienu vakaru gadā.
Viss, kas vēl tevī bija šaubīgs un salts,
Izkusīs ticībā liegā,
Ziemsvētku pusnaktī iesnigsi balts,
Iesnigsi sapnī kā sniegā.

Lai jaunā gada katrai dienai
Ziemas baltuma miers
Pavasara ūdeņu skanīgums,
Vasaras saules siltums
Un rudens ziedu krāsainība.

To svētvakaru Ziemassvētki nes.
Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles.

Šis ir tas laiks, kad gaismas loki liecas
Ap sveču mirdzumu un sirdi dedz,
Vien mazliet pretī jāpasniedzas,
Lai labestību mūsu sirdīs redz...

Veselību, jautru omu, panākumiem pilnu somu,
Jaunā gadā gaišu skatu un pie Laimes mātes blatu,
Un ja gadās kaut kas smags, lai tas būtu naudas maks.

Kad egļu zaros sveces degs
Un teiksmains sapnis zemi segs ,
Lai visiem acīs laime mirdz –
Un visu skumjo aizmirst sirds!

Mīļo Salavecīti noskaitīšu dzejolīti.
Iedosi dāvaniņu – noskaitīšu vēl vienu.

Lai ik dienas pietiek spēka
Katru rūpi atvairīt,
Lai pat lāstekai aiz loga
Varat silti uzsmaidīt!