Ziemassvētku apsveikumi

Kā gribas ko skaistu un vērtīgu –
Garāku egli, lielāku dāvanu
Un Ziemsvētku vecīti – vīrieti īstu.
Kā gribas ko gaišu un burvīgu –
Dziļāku sniegu, glaunāku mašīnu
Un ūdeļu kažoku mīkstu.
Bet Ziemsvētku vecītis – glups kā arvien –
Liek pantiņus skaitīt un dumji smaida.
Viņš nejēdz, ko sieviete gaida.

Stāv egles uz saulrieta pakalniem,
Un skandina zelta čiekuriem.
Tās aicina mani atpakaļ iet
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird ko mana dvēsele sūdz,
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz.
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas...

Pīrāgus un medus rausi,
Sivēnu ar lielu ausi.
Veselību, laimi, prieku,
Možu garu, rulli lieku.

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’ Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi.. Svētku eglītes liesmiņās vij. Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos, Lelli no lupatām – mīļa, kas man, Pasaku grāmatu lasītu - pirmo.. Skolas eglītē zvaniņi skan! Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo.. Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo, Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs! Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos, Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan! Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam.. Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs!

Ziemassvētku zvaigzne
Lai pār visiem mirdz:
Miers lai virs zemes,
Miers iekš katras sirds!

/V. Edvarts/

Ar Ziemassvētku baltajām kamanām
Eglīšu gaismā
Brauksim Jaungadam pretī,
Līdzi ņemot tik labās dienas,
Gaišās domas un cerību putnus.

Lai gan daži bērni tic,
Prātā bieži kaut kas cits,
Galvenais tik dāvana,
Kur zudusi mīlestība?
Saticība, draudzība....
Tas ir Ziemassvētku vakars,
Kas šīs lietas kopā saista,
Dalieties svētku priekā,
Ar tiem, kam šāda prieka trūkst,
Lai tiem acis mirdzētu priekā,
Jo tieši viņa draugi esat jūs!

Lai egles zaros sveces deg
Un teiksmains sapnis zemi sedz,
Lai tavās acīs laime mirdz
Un visu skumjo aizmirst sirds.

Lai Jaunā gadā sapņi jaukie par dzīves īstenību kļūst!

Balta sniega kamoliņu sūtu
Tev ar šādu ziņu,
Svētkos atšķetini viņu,
Pilns tas mīļu sveicienu.

Ziemassvētku laiks...
Kad vārdi ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī,
Kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša,
Kad atceramies būtisko...
Tas ir Ziemassvētku laiks...

Gaišas domas, prieks un labestība
Lai pār slieksni Ziemassvētkos nāk
Un ne tikai saņemt mīlestību
Citiem dot to arī sirds lai māk!

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri
Klajums lai pārredzams tiek,
Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs
Ziemsvētku vakarā snieg....
Lai visi būtu laimīgi, kā Ziemassvētku rūķīši!
Lai katram staro eglīte, kā Ziemassvētku saulīte!
Lai visiem jaukas dāvanas, kas iepriecina sirsniņas!

Viņš tas, kas mums eglīti dāvina
Viņš Ziemassvētku vecīti atsūta
Viņš klausa, kad sakām tam lūgšanu
Un sargā baltu mums sirsniņu.

Nāk Ziemassvētki no sniegota sila Un baltu mieru pār pasauli klāj, Un debesis svēta ikvienu šai naktī, Kas cerību, gaismu dvēselē krāj.

Sidraba mēnestiņš veļas pa gaisu
Sētā nāk rūķītis ar dāvanu maisu
Atnāca, nolika priekšnamā klusi,
Aizgāja tālāk, uz kaimiņu pusi...

Lai piepildās, kas sirdī noglabāts kā neiespējams!

Kad pārtop par dzejoli eglīte sniegā
Un dziesmā jau lāstekas spēlē,
Uz brīdi piestāsim darbdienas steigā,
Balts miers lai mums cerēt un ilgoties liek.

Brīdi vējā ieklausies un dzirdi
Līksmi šalko zaļais egles zars
Tas ir tādēļ, ka ikvienā sirdī
Jūtams veca gada novakars!