Atziņas

  1. Sākums
  2. Atziņas
  3. Lapa 6

Iepazīstieties ar mūsu dzīves gudrību un atziņu kolekciju. Šeit atradīsiet citātus par dzīvi un dzīves atziņas dažādām situācijām.

Arī ar muti braucot ir jāievēro ceļa zīmes.

Līdz 20 gadiem mēs tēlojam to, kas neesam, pēc 20 – to, kas bijām.

Dvēsle ir neparasti skaista.
Ir labi, ja savstarpēji tuvojas dvēseles, nevis ķermeņi.

Ieklausies Dievā savā Dvēselē!

Laba ir tikai tā miļākā, ar kuru nedzivo kopā.

Ja kādu vēlies iemīlēt – vispirms iemācies piedot!

Lai arī kas jūs būtu, centieties pilnībā izdzīvot savu dzīvi. Ja esat vienkāršs cilvēks, tad patiešām esiet tāds. Ja esat netradicionāls, tad patiešām esiet tāds. Cilvēki kļūdās tikai tad, kad cenšas būt tie, kas viņi nav.

Psiholoģiskos mezglus spēj atraisīt nevis vainas sajūta, bet problēmu cēloņu izpratne!

Cilvēks ir kā Saule, jo vairāk siltuma izstaro, jo spožāk mirdz.

Mode – viens no paņēmieniem, kā sagādāt prieku maziem cilvēciņiem par lielu naudu.

Maz zināt un daudz just - Tas dzīvi raibu dara. Daudz zināt un maz just- Tā ir liela dzīves vara. Bet daudz zināt un daudz just, Tā Dieva dāvana, kas nevar zust.

Dabā nav labas un sliktas lietas, viss ļaunums ir cilvēkā un kad cilvēks novēršas no Dieva, tad ļaunums ienāk pasaulē.

Kas zin,ko grib-spēj,ko grib.

Daži saka, ka laime šķir, bet nelaime saista.
Kā gan lai tam tic, tad jau laime būtu baisa.....

Pazemīgs ir tas cilvēks, kurš pasaules simfonijas koncertā nepretendē uz ievērojamāko vietu, labi zinādams, ka arī no beidzamās rindas var dzirdēt mūžīgās skaņas.

Aizturi elpu un klausies
Ko tev krūtīs pukst sirds.
Katram debesu kalnā
Sava zvaigzne mirdz...
Neļauj vējam aiznest sapņus –
Tukšums paliks dvēselē.
Paliec gaismā,
Saki vējam – NĒ...

tas kurš zina, klusē

Cilvēks var apstāties, kāpjot uz augšu, bet nekad – krītot.

Ak visu lietu radītāj, palīdzi man! Jo šai dienā es izeju pasaulē kails un viens bez Tavas vadošās rokas es aizklīdīšu tālu no tās takas, kura ved uz panākumiem un laimi. Es nelūdzu zeltu vai drānas un pat ne izdevības, kuras atbilstu manām spējām; tikai vadi mani tā, lai es iegūtu spējas, kuras atbilst manām izdevībām. Tu esi mācījis lauvam un ērglim, kā medīt un gūt labumu ar ilkņiem un nagiem. Iemāci man, kā medīt ar vārdiem un gūt labumu ar mīlestību, lai es būtu kā lauva starp cilvēkiem un kā ērglis tirgoņu vidū. Palīdzi man palikt pazemīgam kavēkļu un neviksmju laikā; tomēr neapslēp manām acīm to balvu, ko sniegs uzvara. Dod man uzdevumus, kurus citi nav spējuši veikt; tomēr vadi mani tā, lai es plūcu panākumu sēklas no viņu neveiksmēm. Liec man sajust bažas, kuras apvaldīs manu dabu; tomēr piešķir man drosmi smieties par savām raizēm. Atlicini man gana daudz dienu, lai es sasniegtu savus mērķus; tomēr palīdzi man nodzīvot šo dienu, it kā tā man būtu pēdējā. Vadi manus vārdus tā, lai tie nestu augļus; tomēr apklusini manī tenkas, lai nevienam netiktu kaitēts. Stiprini manī ieradumu mēģināt vēl un vēlreiz; tomēr parādi man veidu, kā izmantot likumu par caurmēru. Apveltī mani ar tādu vērību, lai es saskatu izredzes; tomēr dāvā man pacietību, kura sakopos manu spēku. Izlej pār mani labus ieradumus, lai noslīkst sliktie; tomēr dod man līdzcietību pret citu vājībām. Ļauj man zināt, ka viss paies; tomēr palīdzi man pateikties liktenim par šo dienu. Liec man pieredzēt naidu, lai tas nav man svešs; tomēr pildi manu kausu ar mīlestību, lai svešinieki kļūtu par draugiem. Taču tas viss lai notiek vienīgi tad, ja tāda ir tava griba. Es esmu sīka un vientuļa vīnoga, kura pietvērusies vīnstīgai, tomēr tu esi darījis mani atšķirīgu no visiem citiem. Patiesi, ir jābūt īpašai vietai, kas paredzēta man. Vadi mani! Palīdzi man! Rādi man ceļu! Ļauj, lai es piepildu visu, ko esi man iecerējis, dēstīdams manu sēklu un lemdams tai izdīgt pasaules vīndārzā.

Nekas nav tik drošs un nekas nav tik nedrošs kā rītdiena. Tā nenovēršami būs, bet kas zina, ko atnesīs...