Atziņas

Grēko droši - dzīve ir īsa!

Jo vairāk tu cilvēku centies ierobežot, jo vairāk viņš tiecās pēc brīvības.
Jo vairāk dod brīvību, jo vairāk viņš sevi ierobežo....

Daži saka, ka laime šķir, bet nelaime saista.
Kā gan lai tam tic, tad jau laime būtu baisa.....

Pazemīgs ir tas cilvēks, kurš pasaules simfonijas koncertā nepretendē uz ievērojamāko vietu, labi zinādams, ka arī no beidzamās rindas var dzirdēt mūžīgās skaņas.

Aizturi elpu un klausies
Ko tev krūtīs pukst sirds.
Katram debesu kalnā
Sava zvaigzne mirdz...
Neļauj vējam aiznest sapņus –
Tukšums paliks dvēselē.
Paliec gaismā,
Saki vējam – NĒ...

tas kurš zina, klusē

Kas zin,ko grib-spēj,ko grib.

Dzīves kāpnes ir pilnas skabargu, kas vissāpīgāk duras tad, kad jūs slīdat pa tām uz leju.

Cilvēks var apstāties, kāpjot uz augšu, bet nekad – krītot.

Nekas nav tik drošs un nekas nav tik nedrošs kā rītdiena. Tā nenovēršami būs, bet kas zina, ko atnesīs...

Ak visu lietu radītāj, palīdzi man! Jo šai dienā es izeju pasaulē kails un viens bez Tavas vadošās rokas es aizklīdīšu tālu no tās takas, kura ved uz panākumiem un laimi. Es nelūdzu zeltu vai drānas un pat ne izdevības, kuras atbilstu manām spējām; tikai vadi mani tā, lai es iegūtu spējas, kuras atbilst manām izdevībām. Tu esi mācījis lauvam un ērglim, kā medīt un gūt labumu ar ilkņiem un nagiem. Iemāci man, kā medīt ar vārdiem un gūt labumu ar mīlestību, lai es būtu kā lauva starp cilvēkiem un kā ērglis tirgoņu vidū. Palīdzi man palikt pazemīgam kavēkļu un neviksmju laikā; tomēr neapslēp manām acīm to balvu, ko sniegs uzvara. Dod man uzdevumus, kurus citi nav spējuši veikt; tomēr vadi mani tā, lai es plūcu panākumu sēklas no viņu neveiksmēm. Liec man sajust bažas, kuras apvaldīs manu dabu; tomēr piešķir man drosmi smieties par savām raizēm. Atlicini man gana daudz dienu, lai es sasniegtu savus mērķus; tomēr palīdzi man nodzīvot šo dienu, it kā tā man būtu pēdējā. Vadi manus vārdus tā, lai tie nestu augļus; tomēr apklusini manī tenkas, lai nevienam netiktu kaitēts. Stiprini manī ieradumu mēģināt vēl un vēlreiz; tomēr parādi man veidu, kā izmantot likumu par caurmēru. Apveltī mani ar tādu vērību, lai es saskatu izredzes; tomēr dāvā man pacietību, kura sakopos manu spēku. Izlej pār mani labus ieradumus, lai noslīkst sliktie; tomēr dod man līdzcietību pret citu vājībām. Ļauj man zināt, ka viss paies; tomēr palīdzi man pateikties liktenim par šo dienu. Liec man pieredzēt naidu, lai tas nav man svešs; tomēr pildi manu kausu ar mīlestību, lai svešinieki kļūtu par draugiem. Taču tas viss lai notiek vienīgi tad, ja tāda ir tava griba. Es esmu sīka un vientuļa vīnoga, kura pietvērusies vīnstīgai, tomēr tu esi darījis mani atšķirīgu no visiem citiem. Patiesi, ir jābūt īpašai vietai, kas paredzēta man. Vadi mani! Palīdzi man! Rādi man ceļu! Ļauj, lai es piepildu visu, ko esi man iecerējis, dēstīdams manu sēklu un lemdams tai izdīgt pasaules vīndārzā.

Ikviens sadzird tikai to, ko viņš spēj saprast.

Par naudu var nopirkt māju, bet ne mājas.
Var nopirkt gultu, bet ne miegu.
Var nopirkt pulksteni, bet ne laiku.
Pat var nopirkt grāmatu, bet ne zināšanas.
Par naudu var nopirkt amatu, bet ne cieņu.
Par to var nopirkt seksu, bet ne mīlestību.
... Un vēl ir milzums lietu, kuras nav iespējams nopirkt.
PAR NAUDU NEVAR NOPIRKT LAIMI.

Pateikt tikai labās domas,
Tas taču nav liegts...!
Ikdienā ar labu omu –
Pretī dienai iet!

Bezalkoholiskais alus ir pirmais solis ceļā pie gumijas sievietēm.

Nedomā.
Ja domā, tad nerunā.
Ja domā un runā, tad neraksti.
Ja domā, runā un raksti, neparaksties.
Ja domā, runā, raksti un paraksties, tad nebrīnies.

Ja mēs uzzinātu, ka mūsu rīcībā ir palikušas tikai piecas minūtes, lai pateiktu visu, ko vēlamies, tad visas telefona kabīnes būtu pilnas ar cilvēkiem, kas zvanītu kādam, lai pateiktu, ka to mīl...

Katrs cilvēks pasauli redz citādi. Katrs redz to, ko iedomājas.

Laime pasaulē ir tikai tik daudz, cik tā katram paša sirdī!

Pietiek ar sīku robiņu,
Lai atslēga neatslēgtos,
Pietiek ar vienu vārdu,
Lai nesaprastos.