Dzimšanas dienā

Skan melnā kaķa padoms tā: Kur skrienams-Dzenies!Skrien! Vien nerejies ar piktajiem Un nepinies ar sliktajiem- No vārdiem pārāk diktajiem Pats sevī dziļāk lien!

Rūķu cilts, No laika gala, Katru dienu Laimi dala. Es ar būtu, Rūķis viens, Kas tev laimi, Novēl daudz.

Ja rastos viens tāds rūķītis ar brīnumainu spēju, mēs visi lūgtu apturēt to trako gadu vēju.

Dzīvot var divejādi: pieņemot, ka brīnumi nenotiek, vai pieņemot, ka katrs notikums ir brīnums!

Bagāts tu esi – tev pieder dzīve, kuru jūti plaukstam tev pieder laime, kuru līdz sev nesi pati savā spēka pārpilnajā plaukstā.

Novēlu Tev pārsteigumu, kas rada prieku,
Prieku, kas rada iedvesmu
Iedvesmu, kas iepriecina draugus
Draugus, kas sagādā pārsteigumus!

Šodien un vienmēr vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt, aizmirst to, ko nav vērts atcerēties, lepoties ar to, kas ir lepnuma vērts, gūt atelpu arī steigas brīdī un uzcelt žogu starp sevi un raizēm. Un vēl – lai nesteidzīgs ir laiks Tavos laimes brīžos un lai ātri aizzib tās dienas, kas nav laipnas pret Tevi.

Negaidi, ka lieti līs, pirms zibeņi saplīsīs tavas dvēseles debesīs. Neraudi, ka tas nebūs drīz. Starp putekļiem brīdis īss tevi reiz pārbaudīs. Pārbaudīs ? vai ir kam plīst tavas dvēseles debesīs…

Lai domu spārni,
Smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca
Saules pilns rīts
Vērš nedienu Zeltainā drīksnā.

Lai saule Tev smaida,
Lai gavilē prieks,
Lai paliek no manis
Mazs atmiņu prieks!

Dzīve nevar apnikt,
Ja to uzņem kā spēli.
Spēlē nevar vienmēr
Tikai uzvarēt.

Lai viss ko vēlies – piepildās!
Lai viss ko dari – izdodās!
Lai viss ko gribi ir sasniedzams,
Bet nekad lai nav tā – kad nav nekā!

Neskaties atpakaļ! Kas bijis,lai paliek kur ir Laiks tevi no visa reiz šķir, Neskaties atpakaļ! …Tālumam tici! Un neprasi grūtums lai saudz, Iet būs vēl ilgi un daudz. Tālumam tici!

Kur tu slēpies, gadu skaitītāj?
Neredzu es Tevi vaigu vaigā.
Tikai jūtu - kāds pa pēdām staigā un aiz dienas dienā gadus krāj.

Mūs šūpo dzīves šūpulī
Ik prieku ēno bēdas,
Viss aizgājis un pazudis.
Kā sausās smiltīs pēdas!

Aizver acis…redzi maza puķīte zied. Nezina mērķi tā savu. Vienkārši uzzied un zied. Aizver acis…jūti-laižas taurenis. Netic tas smaguma spēkam, Vienkārši lido un dzied. Aizver acis…dzirdi-apkārt tik papeles. Nedomā koki par malku, Vienkārši izaug un mieg. Aizver acis…smaržo-apkārt ir bitītes trīs. Nejūt tās medus garšu, Vienkārši dīcina, sīc. Aizver acis…garšo uz mēles Tev zemenes. Nezin tās krāsu gammu, Vienkārši priecē un mirdz. Aizver acis…un vēlies,kas gan Tu gribi būt? Nezinot iespēju robežu, Vienkārši sajūtas rod!

Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet trešais tiekot vāzē likts!

Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu,
Ja bēdas – kā dzērvenes purvā,
Bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm
Pāri tam visam kā varavīksni.

Lai tev laime, Lai tev prieks Un uz lūpām ir kas lieks!

Lai tavām acīm saules krāsa,
Kas dzidri,caurspīdīgi mirdz.
Kā dzidra sausa rasas lāse,
Lai tāda būtu tava sirds.