Dzimšanas dienā

Pacelt roku, lai noglāstītu, izstiept plaukstas, lai apmīļotu, piekļaut sev, lai mierinātu. Tikai ar tuviniekiem cilvēks nejūtas vientuļš. Tikai tas, kurš tiek pieņemts, jūtas par sevi drošs. Un viņam ir svarīgi, lai kāds to apliecinātu. Nekādi pasaules labumi nespēs aizstāt ikdienišķu maigumu...

“Cilvēka sirds ir visvērtīgākais dimants uz Zemes, kas ir tik tīrs un tik stiprs, ka visus pārējos dārgumus spēj piepildīt ar gaismu.Mīli savu sirdi.Mīli savu mīlestību.Mīli visas būtnes uz Zemes, un tava dzīve kļūs vistīrākā vērtība.”

Gadu kāpnēm pāri ejot, lai sirds un domas nepagurst!

Šī diena lai tev skaistāka par citām Šī diena tikai reizi gadā aust. Lai paliek spēka katram dzīves rītam, lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem, Ne jau lidot,- vēju just, Vēju vien, kas dzīves burās Vēl aiz burātāja turas. Vēju, kas vēl tiekties liek Un ar siltu elpu snieg Pāri nodzīvotām dienām. Pāri nodzīvotiem gadiem Pacel, dzīve, vēl uz spārniem. M.Bārbale

Dzimšanas diena vienreiz gadā Neļauj draugiem nomirt badā Liec uz galda siļķes asti, Bet zem galda alus kasti Daudz laimes!

Tā gaisma, ko izstaro svece, Tas gaišums, kas liesmiņā plīvo, Izplēn, pazūd un gaist. Bet gaišums, kas cilvēkā dzīvo, Un siltums, ko izstaro sirds, Tas nezūd, tas palīdz un mirdz.

Nelūdzies liktenim dzīres spožas, Ieklausies klusi, ko ceļi dzied! Dzīve visvairāk pretī tad griežas, Ja gribi tālu un skaisti iet.

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē, Veselību pašam un veselus mīļos, Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai, Mazus brīnumus ikdienā un lielus brīnumus sirdī, Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus, Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību pret pasauli aiz loga…

Notici tam, ka tava izlietā svece reiz gaiši degs. Un tava aukstā sega kādu silti segs, Ka tavs pateiktais vārds reiz laimi spēs nest Un tava iemītā taka ārā no purva nest. Notici tam ko dari, Notici beidzot sev, Notici un tu būsi, tas kam jābūt Tev!

Vai tiešām labākais jau pagājis!? NĒ… Labākais vēl priekšā… Drīz logā smiesies pavasara rīti, kas uzdāvinās prieka vizbulīti.. Vēl laiks tev atvēlējis daudz- teikt labus vārdus, smaidus dāvināt, un mīlestības varavīksnes krāt….

Lai gados nākamos iet garām visas bēdas, Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien. Lai atmiņās uz sirdī paliek skaistā pēdas, Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.

Gadu straumē nestas aiziet dienas,
Dzīves jūrā saplūst vienuviet.
Lai vēl ilgi mirdz tev ceļazvaigzne,
Darbi veicas un gaišas dienas rit.

Tikai vienu zeltainu smaidu paņem plaukstā un pasaulei dod, Tikai vienu pūkainu domu savā skarbajā ikdienā rodi. Tikai vienu glāstošu vārdu saki cilvēkam, lietus kad līst, Tikai pilienu savējā prieka neliedz draugam, kam dvēsele dzīst, Tikai sapni un cerību staru atstāj savējai sirdij - lai plaukst!

Lai vienmēr prieks
Tev silti sirdi silda,
Lai Tavā sejā plaukst pec smaida smaids,
Lai nezini Tu tādas skumjas dienas,
Kad sirdī zogas drūmu domu klaids!

Skan melnā kaķa padoms tā: Kur skrienams-Dzenies!Skrien! Vien nerejies ar piktajiem Un nepinies ar sliktajiem- No vārdiem pārāk diktajiem Pats sevī dziļāk lien!

Rūķu cilts, No laika gala, Katru dienu Laimi dala. Es ar būtu, Rūķis viens, Kas tev laimi, Novēl daudz.

Mīlestību vairāk kā vakar, Sapņus, kas piepildās, Torti, kas nesakalst un draugus, kuri vienkārši ir! Daudz Laimes!

Skrien gadi prom,Tev dodot gadu skaitu. Ir tajos dzīvots,dejots,trakots,smiets. Šiem gadiem netici un sevi stipru jūti Vēl jāveic viss,kas dzīves kausā liets.

Ja rastos viens tāds rūķītis ar brīnumainu spēju, mēs visi lūgtu apturēt to trako gadu vēju.