Dzimšanas dienā

Uz tevi, uz tevi šīs puķes iet,
Uz tevi šīs ziedošās domas –
Sirds saule tevī lai nenoriet!
To lūdz manas gaidošās domas.
Tev vēlu mirdzošās debesis,
Tev zaļos kalnus un lejas –
Lai tavās acīs šis vēlējums viss!
Kā daļa no mūžīgās dzejas.

Sirsnīgs sveiciens vairs nav modē,
Pārdevām to krāmu bodē,
Tagad jauna mode valda,
Tev no manis ir bučas saldas.

Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam
No Taviem dārziem pusnakts klajumos.
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.

Vij rozes ap galvu
Lai valda prieks.
Viss dzīvē ir bijis,
Viss dzīvē ir nieks!

Tie gadiņi, tie gadiņi
Nāk nelūgti kā radiņi.
Viens projām, otrs klātu jau,
Pat atvadīties neatļauj.
Par to nekas, lai gadi nāk,
Tie nekait tam, kas dzīvot māk.

Ir labi tad, ja nav ko nožēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi, –
Ir katrs gads tik vienreiz mūžā dots,
To otru reizi dzīvot nevarēsi.

Dzīve ir kā svārki šauri.
Grūti ir, bet jātiek cauri.
Alus, vīns, lai galdā plūst,
Jubilārs, lai pirmais lūst.

Lai allaž tāds ugunskurs tevī,
Ko neapdzeš rudenīgs laiks,
Un, pasmaidot bārdā un sevī,
Joprojām dvēselē paliec
Gan ērkšķains, gan dāliju maigs.

Daudz laimes un prieka
Tev ziedu vietā sūtu
Un vēlos kaut tiešām
Tu laimīgs būtu!

Lai Tev visu gadu
Šī diena spēku dod,
Ļauj izturēt visu,
Kas liktens dots.

Dzīve nevar apnikt,
Ja to uzņem kā spēli.
Spēlē nevar vienmēr
Tikai uzvarēt.

Lai Tavā dzīvē paveras allaž jauns ceļš.
Lai Tavās burās pūš ceļavējš.
Lai saule silti apspīd Tevi un lai lietus,
Kas līst Tev virsū, ir veldzējošs un maigs.

Laimi ar kaudzēm,
Prieku ar pūriem,
Nauda lai ienāk
No visiem stūriem.

Dzimšanas diena vienreiz gadā
Neļauj draugiem nomirt badā
Liec uz galda siļķes asti,
Bet zem galda alus kasti

Saujiņu laimes,
Kukulīti prieka,
Maisu ar naudu,
Vezumu ar veselību
Pūli ar draugiem un mīlestību pilnu!

Cik dzīve tomēr skaista, kur tu kā darba bite vari būt.
To sudrabu no mirkļu kārēm vācot, kas nepsūb un vējos nepazūd!
Priecīgi nosvinēt!

Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties, ne saprast,
Tu jau mūža otrā pusē brien.
Jālūdz atvasara, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz putniem, lai tie gadiem pēdas jauc.

Ja tās domas, ko Tev veltu
Visas puķēs pārvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu
Grimdams smaržu vīrakos!

Tie mazie sīkie velniņi
Kas ellē dzied tik priecīgi
Lai naktī tevi modina
Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!