Dzimšanas dienā

Ļauj novēlēt tev dzimšanas dienā laimi,
Lai tavās dienās gaismas staru daudz!
Ja ceļš ir grūts –
Lai apkārt draugu saime,
Kas roku sniedz un tālāk sauc.
Novēlu tev visu to labāko
Un ar smaidu uz lūpam sagaidīt
Nākamo dzimšanas dieniņu!

Dzīve ir dīvaina, lai kā uz to raudzītos. Mēdz teikt, ka dzīve ir ceļojums. Bet uz kurieni? Atrodi savu īsto ceļu dzīvē un dodies galvu reibinošā ceļojumā!

Lai vienmēr dvēsele Tava... Kā brīnumsvecīte zied... Lai ziedus,
Zvaigznes un sapņus... Tu savāktu vienuviet...

Šajos salnu un lietavu ceļos,
Prieks kā tauriņš pie Tevis lai skrien,
Sirds lai sildās pie vēlīniem ziediem,
Lai to gaišums Tev apkārt arvien!

Lai Tevi pārklāj eņģelis ar spārnu,
Lai labajam tas Tevī vienmēr sargs;
Lai nezūd tumsā Tava ceļazvaigzne,
Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai nekrietnībai nebūtu Tu ērta,
Bet allaž būtu kādam glābējs krasts;
Lai dvēsele, kā skaidravots ir vērta
Ikvienam, kas grib spēka malku rast.

Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien.
Lai esi kā jūra, kā joma,
Kas dzintara pilna arvien.

Par tiem gadiem neteiksim nevienam,
Tikai sapņos pastāvēsim klāt.
Lai Tu pati vari šajā dienā
Apsnigušos mirkļus pārcilāt.

Lai vienmēr dvēsele tava
Kā brīnumsvecīte zied,
Lai ziedi, zvaigznes un sapņi
Tur savākti vienuviet.
Lai vienmēr ir radoša doma,
Kas apvāršņa tālumos skrien,
Lai esi kā jūra, kā doma,
Kas dzintara pilna arvien!
Lai pietiek spēka katram dzīves rītam,
Lai katrs rīts kā skaisti ziedi plaukst.

Vai laimei ticēt var, tā ir kā zelta graudiņš, ilgilgi meklēts, visu garu mūžu. Bet ticēt gribas gan, vai dziedi, raudi, līdz pēdīgam sirds neprāts lec un lec kā aušīgs bērns to spēli: "Laimīgs būšu."

Skrejošus gadus kā jūrmalas smiltis
Plaukstā noturēt nevar neviens.
Tikai mūžīgo jaunības degsmi
Vienmēr sirds visur var paņemt sev līdz.

Skatos kalendārā,
Man cipars vēsta –
Dzimšanas diena Tev svinama godam!
Draugi tuvākie un radi
Dāvanu kalnus lai stiepj,
Galdi no virtuves veltēm lūzt,
Saldi dzērieni straumēm plūst!

Uzrunāt debešos zvaigzni bezgalību minēt paieties pretim vējam ik dienas ikdienu svinēt tad viegli pacelties spārnos nekur tālu - virs sevis un redzēt cik pasaule skaista Dieviņš pats Dieviņš ko devis... un atkal stāvēt uz zemes reāli stabili droši bet nezaudēt sidraba staru to staru kas sirdī noviz... ik rītu tā sākt: celties spārnos brīvi kā putns kā vējš un lidot tik ilgi cik dzīvība kā spāre virs ūdeņiem sēž

Es nezinu,
Kas Tu esi Dieva brīnumu
Dārzā – vai balta mežroze asa vai
Sirdslauze sārta un vāra.
Varbūt Tu ziedoša ieva vai
Saplaucis ceriņu krūms, bet
Varbūt, ka lapainais rabarbers
Sētmalē iesēdies drūms?
Ak, vai nav vienalga, kā citi
Vēro Tevi un sauc! Galvenais – lai
Tavā dārzā ir mīlas un saules daudz!

Lai Tev nekad nepietrūkst darāma darba,
Lai nepietrūkst iespēju, draugu tuvuma, mīlestības un sirdsmiera.
Skaties nākotnē ar cerību, drosmi un apņēmību, ar sparu un līksmu prātu.
Jo šīs lietas, no kurām var veidot dzīvi,
Kādu patiešām ir vērts dzīvot.

Kā laba grāmata ir visa mūsu dzīve,
Tā skaista šodien, skaista būs rīt.
Un laimīgs tas, kas spēj ar savu dzīvi
Kaut vienu labu vārdu tajā ierakstīt.

No pavasara – vasarā,
No rudens zelta – ziemā –
Rit laiks un tas tev pasaka,
Ka esi savā vietā
Un ka tos laimes pakavus
Var rast pat ikdienībā.
M. Svīķe

Mirdzumu acīs un mirdzumu dvēselē
Veselību pašai un veselus mīļos
Laiku zvaigžņu skaitīšanai un laiku rīta bučai
Mazus brīnumus ikdienā un lielu brīnumu sirdī
Eņģeli uz pleca un mīļu cilvēku blakus
Mīlestību pret sevi pašu un mīlestību
Pret pasauli aiz loga!!

Ievij savas dzīves prieku saules pavedienā,
Lai ar viņas pieskārieniem vari starot dienā!

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!

Tu dzimusi starp rudens bērniem,
To dzīvei rudens krāsas klāt,
Un rudens vēju dotās dziesmas,
Tev savā mūžā izdziedāt.
Ik grūtībās tev lepnai stāvēt,
Kā martiņrozes salnās stāv,
Un atvasaras silto gaismu
Līdz pavasarim saglabāt.
Nāk rudens atkal tavā sētā,
Un vēl viens gads ir mūžam klāt.
Tas pildīsies ar priekiem, bēdām,
Varbūt būs mazliet bagātāks.
Daudz daudz laba vēlējumu dzimenītē!