Dzimšanas dienā

Gadu skaitlim šai brīdī nav nozīmes,
Visa pamatā cilvēka sirds.
Viss tas maigums, ko mīlot Tu sniedzi mums,
Tavu tuvāko acīs mirdz.
Dāsnums šis mūžam lai neizzūd,
Čaklās rokas lai nepiekūst!
Un tā - pat līdz simtam aizdzīvot
Skaistā, svētīgā mūžā Tev būs!

Novēlu Tev,
Lai turpmāk katrs mēnesis būtu panākumu pilns,
Katra nedēļa ar veiksmi,
Katra stunda ar labu garastāvokli,
Katra minūte ir mīlestības pilna,
Lai katra sekunde ir izdzīvota pilnībā!

Ja dzīvi veidot gribi
Nejautā pēc “vai” un “bet”
Meties droši dzīves straumē
Kur tā augsti viļņus met.

Paliec tāla, vakarblāzma,
Nesteidzies pār kalnu pretī.
Vēl jau atvasaras stunda
Druvā vārpu vilni metīs.

Katru dienu pa sapnim, pa cerībai,
Smaidam siltam un vārdam sirsnīgam;
Katru dienu pa prieka brītiņam,
Lai ievijas dzīves apcirkņos!

Vecam būt – tā nav nekāda māka.
Un vēl mazāk nopelns jaunam būt.
Māka ir – kad mūža rudens sākas,
Jaunākam ar katru gadu kļūt

Cik dzīve tomēr skaista, kur tu kā darba bite vari būt.
To sudrabu no mirkļu kārēm vācot, kas nepsūb un vējos nepazūd!
Priecīgi nosvinēt!

Gadi neiet, gadi trakā steigā skrien,
Un ne attapties, ne saprast,
Tu jau mūža otrā pusē brien.
Jālūdz atvasara, lai tā spēku aizdod,
Jālūdz putniem, lai tie gadiem pēdas jauc.

Lai mērķus tādus sev spraužam, Ko sasniegt bez mūžības spēj. Lai dzīvojot rozes tik laužam, Ko palīdz, kad asaras sēj?

Gadu gaitai, nemierīgai, straujai,
Ejot līdzi, vienmēr jaunai būt.
Lai spēka daudz, lai viss tev sokas,
Lai negurst sirds, prāts un rokas!

Saules tik daudz, cik pelnījis esi,
Zemes, cik atrast sev proties
Uz pleca saule, zem kājām zeme
Vari pasaulē doties.

/M.Bārbale/

Mīli savu laiku,
Savu dzīvi, visu sev apkārt,
Jo cita laika nebūs,
Kas piederēs vienīgi Tev!

Tie mazie sīkie velniņi
Kas ellē dzied tik priecīgi
Lai naktī tevi modina
Un no manis mīļi sveicina!!!!!!!!!!

Ir jāprot atrast un nepagurt,
No slapjiem žagariem uguni kurt,
No nespodra krama liesmu šķilt,
Gan sasildīt citus, gan pašam silt.

Lai steidzas laiks, tu paliec dzintarlāse,
Kas saules gaismu nebeidz izstarot,
Lai tikpat dāsna, sirsnīga un jauka
Mums ilgi vari savu gaismu dot!

Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus...
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni!
Lai allaž uz pleca saules pilns rīts
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs
Un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,
Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Un viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!

Dzīves melnās dienas
Liek dvēselei
Cietā gliemeža
čaulā tīties,
Nejūtīgie un pārlieku
Ziņkārīgie,
Lai tur nespētu
Ieskatīties.
Dzīves baltās dienas
Savukārt
Atver aizslēgtos
Logus un durvis,
Vienā mirklī ļauj
Piedzimt brīnumam,
Kurš tev spārnus
Iedod kā burvis.
Lai Tev vairāk
Balto kā nebalto,
Dienu turpmāk
Dzīvojot būtu, lai tās zelta
Guldeņos pārtaptu,
Un no draugiem
Cīruļu vieglumu
Saviem nākošiem
Gadiem gūtu!

Garš dzīves ceļš ir šodien Tava rota,
Kur spēku jaunai dienu gaitai smelt.
Paldies par mūžu, krietni nodzīvoto,
Kas tavu gadu vērtīgākais zelts.