Dzimšanas dienā

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Kā gan tu zinātu, cik gadiņu sev,
Bet tā kā tā ir un līksmību nes,
Tad priecīgus svētkus Tev novēlam mēs!

Lai tas, ko gaidi,
Šodien Tevi apņem
Noskūpsta un saka:
Es mīlu, sveicu tevi!

Tu aizej....
Bet pēdas paliek
Neskaties atpakaļ.
Nākotne. Nezināmais. Tev viss ir priekšā.
Un viss, tas, kas tevī iekšā
Lai nepazūd, lai tikai aug!

Tik mīļi.. Cik varu!
Tik jauki.. Cik spēju!
Tik sirsnīgi.. Cik vēlies!
Šajā dieniņā, kad tev dzimumdiena
Daudz buču no mums visiem.

Vēlu Tavai dzīvei
Gaišus saules starus,
Kvēlu mīlas liesmu,
Tikai prieka asaras
Un stipru draudzības tiltu
Pār dzīves dienas un nakts stundām.

Pie viršu druvas apstājos
Un skatos ziedos mēļos.
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts – pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.

Veiksmi darbiņā,
Naudu kārbiņā,
Laimi ik dienas,
Bēdas nevienas!

Gadiem līdzi arī ērkšķi
Nav jau tikai rozes vien
Nu jau jāpiedomā bieži
Kāpēc tie tik ātri skrien.
Bet, lai netrūkst dzīves prieka
Spīta ēnas projām dzīt,
Gadus vainagā kā ziedus
Varēs ilgi, ilgi vīt.

Vismelnākais brīdis kļūs balts,
Vistumšākā stunda staros,
Ja labestībā Tavs gars,
Uz sauli kā ābele zaros.

Mīlestību vairāk kā vakar,
Sapņus, kas piepildās,
Torti, kas nesakalst
Un draugus, kuri vienkārši ir!
Daudz Laimes!

Vēlu Tev mīlēt to, ko ir vērts mīlēt,
Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties.
Gūt atelpu steigas brīdī,
Uzcelt sētu starp sevi un raizēm!

Mans prieks ir manas puķes –
Tāds kluss un vienkāršs prieks,
Caur to man krietni vieglāk,
Šo dzīvi dzīvot tiek.
Jo cilvēks, kam ir puķes,
Kam puķes ziedus ver,
Arvienu kaut ko gaida,
Arvienu kaut ko cer.

Vai tādam padomo lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri
Un katru gadu celt to prot
Kā jaunā nama spāri.

Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem.
Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs.

Daudz vairāk par mantu un zeltu
Spēj dāvāt cilvēka sirds,
Lūk, tāpēc šīs rindas Tev veltu,
Par to šis paldies Tev mirdz!

Vēlu mazas laimītes,
Lielu nav ko vēlēt....
Liela laime lieliski
Paslēpes prot spēlēt!

Ir Tavam mūža lokam atkal viens zelta dzīpariņš nu klāt, ar Ziemassvētku gaismu baltu, ar cerību, kas klusa nāk, ar mīlestību, vārdu labu, kad laime acīs starot sāk. Lai prieks, kas šodien acīs uzzied, Tev palīdz dienas tālāk vest, kad plecos, sievišķīgos, trauslos, ir jāprot darba smagums nest.

Neskaties atpakaļ!
Kas bijis, lai paliek, kur ir,
Laiks Tevi no visa reiz šķir,
Neskaties atpakaļ!
Tālumam tici!
Un neprasi – grūtums lai saudz,
Jāiet būs ilgi un daudz!

Pāri lido gadu putni zili
Un no viņu spārniem pārslas krīt.
Neredz tās ne pakalni, ne sili,
Tikai matos tās var samanīt.

Ieklausies, kā ziedi zvana,
Ieklausies, kā runā sirds,
Varbūt kādā mazā ziedā
Tava lielā laime mirdz!