Jāņos un Līgo
- Sākums
- Jāņos un Līgo
- Lapa 3
Apsveikuma pantiņi, dzejoļi, novēlējumi Jāņos un Līgo svētkos. Pantiņi par Jāņiem un Līgām, alu un sieru.
Es nopinu vainadziņu,
Visādām lapiņām,
Ziedēj’ manis vainadziņis,
Visādiem ziediņiem
Jāņu nakti nepazinu,
Kura sieva, kura meita:
I sievāmi, I meitāmi
Koši ziedu vainadziņi.
Devu, devu Jānītim,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Īsas bija Jāņu zāles,
Ko plūc Jāņu vakarā:
Visi bija Jāņu bērni,
Kas atnāca līgodami.
Augstu šūpoties,
Zemu lūkoties!
Jāņu zāli salasīt,
Papardziedu uzmeklēt!
Jāņuguni kurināt,
Siera rituli ripināt!
Dziesmas skaļi izdziedāt,
Jāņu alu padzerties!
Čomi gaida Jāņu dienu,
Meičas gan negaidīja.
Visa diena nostrādāta,
Tad krūmos izvārtīta.
Un vēl trakās čomu sievas,
Pierē iepidžina rievas!
Nāc, nākdama Jāņu diena
Mēs tev’ skaisti saņemsim
Līgodami, dziedādami,
No maliņu maliņām.
Jānītim klaipu cepu
Triju rītu malumiņu,
Nu deviņi nevarēja
Smaga klaipa kustināt.
Sit, Jānīti, vara bungas,
Sakur Jāņu uguntiņu,
Lai sanāk jāņabērni
Jāņu svētkus nosvinēt.
Es nopinu Jānītim baltu grietu vainadziņu,
Vidū liku magonīti kā sirsniņu azotē!
Mīli mani tā, Jānīti, kā saulīti debesīs!
Lai mirdzēja man actiņas, kā rasiņa ziediņā!
Jānis sēd kalniņāi,
Jāņu zāle rociņāi.
Tu, Jāniti, zilzobiti,
Nāc manāi sētiņāi.
Es savā zemītē – savs es tēva bāleliņš.
Svešajā zemītē, svešs es zemes arājiņš!
Es lūdzos Dieviņam sev saulītes veselību,
Savai tautai mieru sirdī, Pasaulei – mīlestību!
Pa gadskāru Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt;
Sienam sieru, daram alu,
Kur Jānīti pamielot.
Sīkas puķes, lielas puķes
Ziedēj visu vasariņu.
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.
Jānis nāca pa Jāniem.
Kā mēs Jāni mielosim?
Sildām pienu, cepm raušus,
Tā mēs viņu mielosim.
Kas tur brēca kas tur kliedza pašā Jāņu vakarā.
Jānītis lēca ugunī Velns zin kādā sakarā!
Īsa, īsa Jāņu nakts
Par visām naksniņām:
Te satumsa, te uzausa,
Te saulīte gabalā.
Visa laba Jāņa zāle,
Ko plūc Jāņa vakarā,
Vībotnīte, papardīte,
Sarkanais āboliņš.
Smaržos zāle, glāstīs vējš,
Dabu pāršalks zibens spējš.
Vienreiz dzīvē varam mēs
Sirdi zaudēt papardēs...
Salatēvs pār lauku brien,
Slēpju nav, jo zāle vien!
Pāri plecam vilku vāle, eglīte
Un Jāņu zāle!