Kāzu apsveikumi

Ak tu tavu tikumiņu, Ak tu tavu likumiņu,- Svešs ar svešu sasatika, Mīļi mūžu nodzīvoja.

Lai mums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no mūsu satikšanām
Mīlestība plaukst un plaukst.

Nav nekā lielāka, nav nekā svētāka, Kad kopā sakusušas debesis un zeme zied. Un tur pa vidu - jūsu mīlestība iet. Jūs baltu dvēseli zem kājām viņai paklājiet.

Saskan divas vīna glāzes,
Saskan divi gredzentiņi.
Tā lai saskan Jūsu dzīves,
Visu mūžu dzīvojot!

Liec ausi pie zemes un klausies,
Kur tālumā zeme trīc:
Nāk saule, nāk baltas dienas,
Nāk Tava laime līdz.

Atskaties, –
Noietos
Visus sāc svērt,
Gadu pie gada
Kā pērles vērt.
Un brīnies:
Cik virtene raiba.
Tur pagadās gadi –
Tik pilni kā dzirkstoši rauši,
Un pagadās pelēki,
Vētrās un puteņos lauzti.
Tukši,
Kā pamestu mājokļu grausti.
Taču visi tie vienlīdz tev smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi –
Cik virtene īsa!
Visu to ietver
Viens vievnīgs skatiens –
No klupiena pirmā
Uz bērnības ietves,
Līdz sirmajiem matiem –
Viens ugunīgs mirklis
Viss mūžs...

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Paveikt nepaveicamo,
Saglabāt neiespējamo,
Par spīti ikdienišķībai
Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Laimīgiem būt!

Bij divas sirdis reiz... Un līksmē tās kā divas dziesmas pēkšņi satikās... Viens otrā toreiz pavērāmies klusi un sapratām, ka laime atnākusi. Bij divas takas reiz... Bet tagad tās ies kopā gadu tālēs saulainās.

Lai jums vienmēr saules gana,
Lai ir silti, tad kad vēji brāzmot sāk,
Lai no jūsu satikšanās pirmās
Visu mūžu laime līdzi nāk.

Mirkli padomājat, pirms kausus pilnus lejat,
Mirkli padomājat, pirms dzīvē tālāk ejat.
Tālāk – kopējas takas, kopēja laiva un irkļi,
Tālāk – kopēja bēda un kopēji laimes mirkļi.

Šodien Jūsu kāzu dienā
Sveicam Jūs no sirds!
Lai Jums vienmēr tā kā šodien
Acis laimē mirdz.
Gaiša lai Jums dzīves taka,
Dzīves ceļš lai jauks.
Vienmēr cieši ejiet blakus
Un viens otram esiet draugs!

Vien abi kopā jūs esat debesis, Vien abi kopā jūs esat strauts, kam kristāla lāses no pazemes dziļumiem līdz jūrai vien divatā aizšūpot ļauts. Vien abi kopā Jūs esat patvērums viens otram, kad dvēseles nestunda klāt- Ar vīrieša spēku un sievietes maigumu Nav baiļu pret bargāko negaisu stāt.

Aizrit mani zelta rati Pašā Laimas pagalmā: Balts galdiņis, bārkstu sega, Pati Laima krēslu cēla!

Liec, Laimīte, baltu ziedu
Mazajā rociņā,
Lai ir balta tā dzīvīte
Kurā būs jādzīvo!

Vējš aizšķir aizgājušo dienu lapas klusi,
Tās vārsmās meklēju,
Kur ierakstīts bij svētums...
Kā baltu naktsvijoli
Vakars sapni manās rokās liek....

Šinī vietā būs Jums labi,
To kliedz visi sētas stabi
Durvju zvans lai skaļi kauc
Mūs lai bieži ciemos sauc!

Sirds nejautā, kāds būs tai guvums,
Kas gaida mūs, kas notiks rīt,
Lai dienas trauc. Mums paliek tuvums,
Ko gadi nevar nolaupīt.

Roku rokā tā kā šodien
Visu mūžu nostaigāt!

Kāzās: Paši esiet vainīgi, –
Dzīvojiet nu laimīgi!