Kāzu apsveikumi
- Sākums
- Kāzu apsveikumi
- Lapa 3
Sirsnīgi kāzu apsveikumi padarīs jaunā pāra īpašo dienu neaizmirstamu. Izvēlieties piemērotāko no vairāk nekā 50 kāzu pantiņiem un kāzu novēlējumiem.
No spārniem veidojas ilgas,
No ilgām dzimst pieskārieni.
Bet tad, kad tiekamies atkal,
Lai vēlreiz paliktu vieni, –
Tad uzkrātais izzūd tikk spēji
Kā celtspēja
Kuģim ar sūcēm
Un viss ir tāpat , kā bijis, –
Ar senām
Un svaigām brūcēm.
Jo uzplēsto neaizlāpīt,
Ja paši no jauna plēšam.
Var jautājums apdzist,
Bet paliks
No atmiņas
Neizdzēšams.
Un nelīdz ne šķīstīšanās,
Ne līdz pat debesīm kāpes...
No ilgām
Dzimst pieskārieni,
No pieskārieniem
Dzimst slāpes.
Man vajag tevi, tikai tevi - redzēt, dzirdēt, sajust, un tad es varu kā bite ienirt rododendros košos, pārlidot pasauli, izkust kā medus lāsīte valgajās lūpās. Lai pasaulē būtu, man atkal vajag tevi, vien tevi - mīlētu, priekos un bēdās iepazītu, pār laiku un attālumu zināmu... Jo tikai tad, kad esi ar mani, es pati plaukstu un mīlu! Atļauj šo mirkli no dienas dienā, caur mēnešiem un gadiem, lai kopā varam iet pa lielceļiem platiem un tāliem, kad skatiens skatienam un plauksta plaukstai saka: - Mums vajag, lai esam viens otram!
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis,
Kļūst par īstenību!
Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā
Vēlēšanās piepildās!
Kaut reizi dzīvē, lai tu patiešām
Būtu tā pa īstam laimīga
Un tomēr ir kas tāds, kam jāpavada
Tevi visi tavu dzīvi...
Tā ir ticība!
Ticība sev un saviem spēkiem...
Tā ir cerība!
Cerība, ka viss izdosies...
Tas ir spēks!
Spēks, kas uzveic it visu...
Bet pāri visam? tā ir mīlestība!
Mīlestība, kas nekad nezudīs...
Balta, balta šodien diena,
Laikam divas saules spīd.
Jūsu mīlas pilnās sirdīs
Silts un zeltains mirdzums krīt.
Saudzējat šo gaismu abi,
Draugi patiesi to vēl,
Lai tā, arī vētrai dunot,
Sirdī gaiši, gaiši kvēl.
Tad jūs nenobiedēs vecums,
Tad ik diena prieku dos,
Kāpjot augstā gadu kalnā
Mīla ceļu apgaismos.
Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegos stigs,
Sniegā spēka pietiek tam,
Kas tic saules stiprumam.
Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu, piedod mūsu neratnības un neizdarītos darbus -kopš bērnības visā dzīves garumā, piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus! Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam, ko nozīmē mātes sirds, un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša, skaidra un neaizmirstama - tu -karsta asins lāse gadu baltumā.
Ak, ja varētu nomest no pleciem gadus piecdesmit, pieglausties atkal mātes plecam un pateikt, kas palika nesacīts... Ak, ja varētu nomest no pleciem gājušos gadus kā mēteli, droši vien, vēlētos atkal pa vecam, uz dzimto pusi, lai nes mani svētelis. Ak dienas, manas dieniņas jaukās, aiz loga jau kļava kailot sāk.. cik ātri pil dienas no mūža trauka un pirmās salnas nāk.. Ak, ja varētu!...Vai tas ir žēlums, kas dzērvju atvadu kliedzienā skan, vai arī šai rudens naktī vēlu jaunība sveicienus sūta man. Tālu, tālu caur sirmajiem siliem, kur šaura taciņa iet- spīd zarā kā asara rasas piliens - tur manas jaunības vizbules zied...