Kāzu apsveikumi

Lai labie vārdi, gadiem krāti
Nu nogāžās pār sievasmāti!

No bērnības līdz šai dienai, caur dārziem ilgi iets – no ziedošas ābeles vienas, pie deniņiem pieglaudies zieds....

Aizrit mani zelta rati Pašā Laimas pagalmā: Balts galdiņis, bārkstu sega, Pati Laima krēslu cēla!

Bij divas sirdis reiz... Un līksmē tās kā divas dziesmas pēkšņi satikās... Viens otrā toreiz pavērāmies klusi un sapratām, ka laime atnākusi. Bij divas takas reiz... Bet tagad tās ies kopā gadu tālēs saulainās.

Lai jums labi, lai jums ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet
Lai jums visi labie putni
Katru rītu logā dzied
Lai jums skaistas debeszilas,
Košas, jaukas puķes zied
Un lai spožā siltā saule
Nekad dzīvē nenoriet
Lai jūs savas dzīves grožus
Varat cieši turēt ciet
Lai jums labi, ļoti labi
Lai jums brīnišķīgi iet!

Tu! Tā esi tu, kas plūsti Kā rāma gaisma pāri. Tu - stars, kas nesalūsti, Kaut vētra posta āri. Māt! Tikai tevī, tevī Mīt mierinājums īsts, Kad sajūk pašam sevī, Kas mīlējams, ko nīst...

Nu jūs ieburti viens otra gredzenā - Dzīves zelta gredzenā slēgti, Nu Jums kopīgas dienas un nedienas, Pusnakts tumsa un saules lēkti. ----------------------------------------- Un Tavs ceļš būs manējais, Tava māja un Tavs liktenis Mans. Kur iesi Tu, tur iešu es, To šodien solos Laicīgi un mūžīgi. -------------------------- SOLĪJUMS Es Tev izdziedāšu zelta rozi, Kad aiz loga vēlīns rudens līs, Izdziedāšu žuburainu osi, Kura, zaros zvaigzne ligzdu vīs. Es Tev izdziedāšu lakstīgalu, Jāņu nakti, rasu, papardes, Izdziedāšu baltu puķu salu, - Uz tās salas tikai Tu un Es! Es Tev izdziedāšu mīlestību: Kādu vēlies, kāda labāk tīk ? Īsu, žilbīgu kā zibens zibu, Tādu, kas liek visu mūžu tvīkt! Es Tev izdziedāšu savas rokas, Savas lūpas, kas Tev pieri skar, Izdziedāšu itin visas mokas, Kas, mūs tuvināt vai atgrūst var. Es Tev izdziedāšu laimes dvašu, Tavam spītam savu jaukšu klāt, Tikai, laikam mīļais, Tevi pašu Nespēšu nekad es izdziedāt.

Ko šodien mēs Tev vēlēt varam, kad balti sniegi zemi klāj, kad tava mūža gadu kokam ir zelta krāsas lapa klāt? Tik klusa, rimta katru dienu, tik nemanāma daudziem mums, bet Tevi satiekot mēs jūtam- nāk labestības strāvojums. Un tādēļ mēs no sirds Tev vēlam, lai balta katra diena aust, lai Tavā dzīves zelta kausā ir laimes, prieka, saules daudz.

Atskaties, –
Noietos
Visus sāc svērt,
Gadu pie gada
Kā pērles vērt.
Un brīnies:
Cik virtene raiba.
Tur pagadās gadi –
Tik pilni kā dzirkstoši rauši,
Un pagadās pelēki,
Vētrās un puteņos lauzti.
Tukši,
Kā pamestu mājokļu grausti.
Taču visi tie vienlīdz tev smeldz,
Kad steidzies tiem cauri atmiņu dzelts,
Un redzi –
Cik virtene īsa!
Visu to ietver
Viens vievnīgs skatiens –
No klupiena pirmā
Uz bērnības ietves,
Līdz sirmajiem matiem –
Viens ugunīgs mirklis
Viss mūžs...

Es strauta ūdeni tev krūzē nesu,
Cik dīvaini, ka sagadījās tā –
Man pašai sudrablāse palika uz rokām,
Ko it nevienam tagad neatņemt.
Vēl kaut kur avots viz,
Vēl kaut kur ozols šalc,
Un pāri visam – kāds putns visu nakti sauc un sauc....

Divas baltas laivas Vējš pa jūru triec Kaut kāds ērkšķains reibums Liek tām satikties Vēja spēks ir patiess Laivas izšķirt spēs Bet, kas būs ja laivas To vairs negribēs? Vaigu skauj pie vaiga Mēle mēli dzer Tava āda maiga Paradīzi tver Izdzīvot šo laiku Tā lai reibst un slāps Izdzert saldo tvaiku Tomēr slāpst un slāpst Zināms - tas vien mirklis Gan jau beigsies drīz Realitātes dzirkles Ziedu nogriezīs Lilijas tik baltas Šodien klēpī krīt Leduspuķes saltas Sagaida jau rīt Paliec tur, kur esi Nenāc tuvāk vairs Saindēt var sveču Aromāts tik kairs Oāzē tik skaistā Pašlaik peldam mēs Tuksnesi lai izgaist Liekais izplēnē Plaisas, ķēdes, žņaugi Neeksistē vairs Paziņas un draugi Kaut kur tālē gaist Cik Parīze ir tuvu Un fraņču skūpsts man šķiet Tak nāvējošs, ko guvu Un tāpēc laiks man iet...

Vējš aizšķir aizgājušo dienu lapas klusi,
Tās vārsmās meklēju,
Kur ierakstīts bij svētums...
Kā baltu naktsvijoli
Vakars sapni manās rokās liek....

Darbos gāju, grūt` redzēju, –
Bet neteicu māmiņai –
Lai tā visu nezināja,
Lai tā žēli neraudāja.

Kā balta puķe bērns ir uzziedējis
Lai kādreiz dzīvē spētu tālu iet.
No nedienām, no salta vēja
Šo mazo dvēselīti sargājiet

Mūžam saulainas lai divas dzīves,
Ko gredzens šodien vienā sien!