Romantiski apsveikumi

Kas pirmajā mirklī liekas vissmagākais – To mīlestība padarīs par visvieglāko...

Tas prieks un laime, kas starp mums,
Neviena spēkiem neizjuks.
Tā mīlestība, kas starp mums,
Nekad, nekur neaizmuks.
Tā dziesma, kas ar tevi mums,
Tik dzidriem vārdiem skanēs jums,
Tās atmiņas, kas pieder mums
Būs spožākas kā ugunskurs.

Pagātne lai vējiem līdz aizplūst,
Tagadne kā saules stars lai mirdz
Nākotne lai tevim atnes visu –
Itin visu, pēc kā ilgojas tev sirds!

Ja Tu zinātu cik ļoti man sāp,
Bet Tu to nekad neuzzināsi...
Negribu Tavās acīs pazemoties,
Atzīt, ka tu man kaut kas biji..
Es tevi ienīdu,
Un reizē – par tevi domāju.
Tā nebija mīlestība kā filmās,
Tas nebija romāns kā grāmatās,
Tas bija... Kaut kas vārdos neizsakāms,
Bet tad tas viss beidzās...
Un neviens no mums to nemēģinās mainīt,
Arī tad, ja starp mums kaut kas bija..

Es zinu to, ka gribu Tevi samīļot
Tu zini to, ka ceļš uz manu sirdi
Celts tikai tev.
Mēs zinām to, ka kopā mums
Jābūt ikdienu.
Lai stiprinātu to, ko jūtam abi mēs
Lai visi zina, ka esam nu mēs kopā
Un lai pat nemēģina!
Izšķirt mūs neviena!

Ieklausies…. Ieklausies sirdī manā Tā pukst vienīgi Tev… Katru sekundi, katru brīdi, Lai arī cik tas labs vai slikts, Es dzīvoju tādēļ, lai būtu Tev blakus! Ieklausies un sadzirdi ko tā lūdz un saka, Tieši tādēļ, ka Tu esi, es smaidu… Tikai ar to, ka Tu esi, man pietiek! Bet visvairāk par visu Vēlos sajust Tevi sev blakus… Sajust Tavus pieskārienus, skūpstus, mīļumu… Es Tevi dievinu un tas vien jau ir daudz! Tev varētu dot visu, Bet diemžēl, man ir tikai sirds… Un tā jau pieder Tev! Es mīlu katru dienu, katru nakti, Jo es mīlu Tevi! Redzēt kā tu smaidi, Dzirdēt ko tu saki…. Pat ar to man pietiek, lai būtu laimīga! Man esi Tu, un neviens nemainīs to! Būt kopā ar Tevi, tas ir kā sapnī No kura nevaru un nevēlos pamosties…. Ar Tevi kopā ir tik labi… Tik nožēlojami labi….. Un man vairs neko nevajag…. Tikai Tavu smaidu……

Ar mīlestību ir tāpat kā ar talantu: var likt tai panīkt, to samīt, bet var to kopt, attīstīt, kāpināt. *** Būdama loģikas pretiniece, mīlestība nav pierādāma un te slēpjas tās neatminamība.

?Vai saņēmi Tu
Ierakstītu vēstuli
Tajā bija pateikts viss
Tajā bija mana sirds.

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz.
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram ir savāda sirds.

Mīli vienu
Nemīli divdesmit vienu.
Mīlēsi divdesmit vienu,
Nedabūsi nevienu!

Lai tev veiksme pasneidz roku,
Prieks lai vienmēr durvis ver!
Lai tev gaišu saules staru
Katra jauna diena sniedz.

es paņemšu pusi no sāpēm,kas tavā sirsniņā griež vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis atvērsi tu, kad ar pieskārienu, tik maigu, tu mani modinātu. vēl es pateikšu, cik ļoti mīlu, cik skumstu, kad tevis nav un, redzot tik mīļās acis, es smaidā atplaukšu jau. kluss maigums man piepilda sirdi, tik liels, ka pat nedaudz sāp. es vairs neteikšu nelaipnos vārdus, kuri pār lūpām grib kāpt, jo tikai vakar sapratu tieši, cik daudz man nozīmē tu. pie tevis turēšos cieši cieši, lai kur tu ar neietu. tevis dēļ varu pacelties augstu, kur labāk dzirdami baznīcu zvani. tevis dēļ varu nolaisties ellē, lai tikai tu mīlētu mani.

Debesis raudāja,
Kad piedzimi Tu,
Jo zaudēja enģeli,
Tādu kā Tu!

Tu jau pieproti to mākslu
Citus sāpināt!
Nezinu vai speciāli tas,
Bet Tev tas izdodās!

Beidzu rakstīt vakars vēls,
Acīs parādās tavs tēls,
Asaras no acīm birst,
Mana sirds bez tevis mirst...

Vai vēji šalko,
Vai vēji mierīgi klusē
Pats galvenais,
Ka sirds ir kreisajā pusē.

Man ļoti gribās Tev patikt,
Man gribās pie Tevis palikt,
Man negribās neko sacīt,
Jo to nemaz nevar sacīt,
Tam jādzīvo gaisā un zemē,
Tam jādzīvo visu laiku...

Paskaties atpakaļ – pasmaidi,
Gadus, kas gājuši atceries!
Daudz kas ir zaudēts,
Daudz kas ir gūts,
Priecājies šodien, jo gājums nav velts.

Aizmirst var to, ko ir zinājis
Aizmirst var to, ko ir darījis
Aizmirst var to, ko ir sapņojis
Bet nekad to, ko ir mīlējis.

Tu esi cilvēks
Tev ir dvēsele
Tev ir emocijas
Tev ir sapņi un cerības