Romantiski apsveikumi

Nogurusi viena ceļā
Atkal dvēsele skūpstu lūdz,
Skūpstu līdzīgu kā atvars
Kurā liekas saprāts zūd!

Attālums atkal mūs abus šķir
Tikai tumsā es saucu tavu vārdu
Vienmēr tu!
Pieskaries man un sajūti
Cik vientuļi pukst mana sirds
Ja tas ko mainītu
Tad tu atgrieztos pie manis!
Zaudējot tevi....
Tas nav viegli – būt vienai!
Tā nejutīšos vairs nekad
Kā bija tad kad bijām kopā mēs!

Man atliek tikai cerēt
Un ticēt, ka kādu dienu
Tu nepiederēsi viņai un
Viņa nepiederēs Tev.
Un tad Tu atkal nāksi
Pie manas sirds
Un nedroši klauvēsi,
Lai es laižu iekšā. Bet es...
Man nebūs nekādas
Teikšana, jo mana
Sirds ar atplestām
Rokām piņems Tevi
Atpakaļ, kaut gan
Esi to tik ļoti sāpinājis...
Netiami, bet mana sirds
Tevi joprojām mīl!

Ar prieku uz lūpām es atminu Tevi,
Ar smaidu uz lūpām es ieraugu Tevi,
Ar lūpām uz lūpām es noskūpstu Tevi,
Jo kvēli un karsti mīlu es Tevi.

Piparotu laimi vēlu,
Iesālītu mīlestību,
Sinepēs gatavotu,
Lai tā mūžam skaista ir!

Nāc! Es tevi gaidu!
Ilgi, ilgi
Minūtes, stundas
Dienas, naktis
Tikai par tevi!
Nāc es tevi gaidu!
Skolā, mājās
Visur, itin visur!
Bet tu nenāc...
Manas gaidas paliek par gaidām,
Sapņi par sapņiem.
Viss saistās ar tevi!
Viss, lai paliek pa vecam,
Varbūt tā ir labāk,
Es būšu mierīga – aizmirstot tevi,
Tev būs cita, arī man būs cits,
Bet vai es spēšu tevi aimirst?
Nē, laikam jau nē...

Atmiņas...
Atmiņas ir laika piemineklis,
Bet pieminekļus dzīviem cilvēkiem neceļ
Es negribu dzīvot atmiņās
Es gribu dzīvot šodien, te un tagad
Un zināt, ka VIENMĒR būs rītdiena
Un Tu...

Ja dzimšanas dienas nebūtu tev,
Tad kā gan tu gadiņus zinātu sev?
Bet, tā kā tā ir un prieku tev nes,
Tad daudz, daudz laimes tev novēlu es.

Ar Tevi nekad nebūsim kopā – Tu būsi kā rīts, es būšu kā vakars,
Tu būsi kā vējš, es būšu kā klusums...

Ja reiz tu mīli,
Tad tā stipri.
Tik stipri, ka sirds sāp,
Tad tu izjūti to...

Drīz sāks līt!
Lāses jau krīt,
Vai labāk nav mums uzgaidīt?
Un tikai rīt,
Kad saule spīd,
Man ļausiet sevi pavadīt...?

Tik klusībā veidojas domas,
Tik klusībā iegūts tiek viss,
Tik klusībā sapņotie sapņi
Ir nākotnes krāšņākais zieds!

Mīlestībai vajag kaut ko neparastu –
Aukstā rasā samirkušu dadzi,
Skuju nesot, nogurušu skudru,
Vārdus, kurus neteic gudrs gudram
Un to apziņu, ka viņas vārdā
Saucas prieks un saucas izmisums...

Ir daudz pie debesīm zvaigžņu
Un katra tā savādi mirdz,
Ir daudz uz pasaules draugu
Un katram savāda sirds.

Pie Tavām krūtīm ļauj man dusēt,
Ap mani savas rokas skauj.
Liec Tavām mīļām lūpām klusēt,
Tik sajust vien šo brīdi ļauj!

Es gribu lai manas domas būtu tavas domas
Es gribu, lai tavi sapņi būtu mani sapņi.
Es gribu lai mana dzīve būtu tava dzīve.
Es gribu lai tu būtu mana.

Apskauj mani tā, lai jūtu
Cik svarīga tev esmu!
Skūpsti mani tā,
Lai zinu, cik ļoti mani gribi!
Turi mano roku tā, lai neaizeju no tevis prom!!!

Kad es tevi ieraudzīju,
Tavu maigo seju noglāstīju,
Tad tu jauki pasmaidīji,
Un uz lūpām noskūpstīji.

ES brīžiem klusībā raudu
Pieglaužos spilvenam
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc...........!?
ES brīžiem saprotu
Cik ļoti Tevi mīlu
Un klusi, klusi jautāju
Kāpēc gan neatbildi Tu..
ES brīžiem izmisumā krītu
Aiz sāpēm un nelaimīgas mīlas
Bet tomēr ceru
Ka notiks tā
Viss būs kā laimīgā pasakā
Un sapnī dzīvosim
Kaut brīdi kopā pavadīsim.....

Es Tevi dievinu, katrs mirklis, ko pavadu ar Tevi ir kā svētki..