Romantiski apsveikumi

Tā skumst, kad Tevis nav līdzās Bet priecājas, kad Tevi sajūt tuvumā Tu esi kā krīto?a zvaigzne Kurai krītot es ievēlos vēlē?anos Tu esi kā sapnis Kur? atrodas ?ajā skarbajā realitātē un dziļi manā sirdī Un Tu esi tas, kuru nespēju izmest no prāta Jo Tu esi ieķēries manā Kā āķis, kuru nespēju izraut Un ?obrīd, kad rakstu ?īs rindas domāju par Tevi Kavējos tajā jaukajā dienā, ko pavadīju Tev blakus Diena, ko vairs nekad neatgriezt…. Visvairāk atceros Tavas acis, smaidu….. Tas bija kā sapnī Tik daudz saules un mīlestības Bet ?odien nav ne saules, ne Tevis Paliku tikai es un asara uz baltas papīra lapas……

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.

Ņem no laimes vainadziņa
Pa vienam ziediņam,
Lai pietika katru dienu
Visu mūžu gājumiņu.

Dzīve nav sapnis,
Un sapņot nav grūti,
Bet mīlēt un pamest
Tas tiešām ir grūti.

Ja kopā divas galvas,
Tās kautko izgudro.
Ja kopā kļautas lūpas,
Tās neprāto neko.

Kad manas acis Tevi ieraudzīja...
Tās Tevi uzreiz izcēla no apkārtējo pūļa...
Bet tad tās novērsaās...
Un pazaudēja Tevi apkārtējo pūlī...

Mācies, meitiņ, šūt un lāpīt,
Adatiņā diegu trāpīt,
Trāpi savā pirkstiņā,
Nevis zēna sirsniņā.

Jaunībai jābūt skaistai
Kā draudzības dziesmas,
Kurā spēj iedegties cilvēka sirds!

Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēd un dzeri,
Lai vairāk sveri.

Apšaubīt, ka saulei stari.
Šaubīties – ceļš sauli nes.
Patiesību apšaubīt, to vari,
Bet ne to, ka mīlu TEVI es!!!

Vai mīlestība tā, kas mani vada
Pa tavām pēdām cauri dzīvei šai,
Kad tumšās skumjās gājis gads pēc gada
Līdz ziedu svētku dienai saulainai?

Šķiet es varētu sajukt prātā...
Neskaties manī... Neskaties....
Balta naktsvijole garā kātā vīst un dziest...
Balta naktsvijole smaržo kā sāpes...
Nesamin, nesamin....
Kāpēc es lūdzos? Kāpēc?
Kas to, lai zin
Šķiet es varētu nomirt
No viena skata, mirkļa
Naktsvijole domīga galvu krata...
1991g. Kad ziedēja šie jaukie, necilie, bet cēlie ziedi.....

Ja būtu Dievs es viņam lūgtu,
Lai sargā Tevi, kurp vien ej.
Lai mīlestības nepietrūktu,
Un saules Tavai dvēselei.

Vakar Tā bija tālu no manis,
Šodien Tā ir jau tuvāk.
Rīt Tā būs man cieši blakus,
Tā sirds ko mīlu es!

Ziedi novīst līdz ar laukiem,
Miglā tērpies saules riets,
Tiaki atmiņas no draugiem
Mūžam degs kā akmens zieds!

Atļauj man aiziet, neko nesakot...
Atļauj man palikt, neko nedarot...
Atļauj man dzīvot, Tevi nemīlot...

Ej pretī jaunībai un saulei,
Sniedz savus sapņus, ilgas tai,
Lai tavās pēdās Laimes māte staigā,
Lai prieks ir tavai ikdienai.

Ej tur, kur tevi vada ilgas,
Neej tur, kur tevi vētras sauc.
Dzīvē daudz ir sapņu zilgas
Prieku tur, kur arī bēdas daudz.

Kā vēlētos es būt kā vējš
Kā vējš, kam tevi apskaut ļauts
Es cieši tevi apskautu
Un ilgi projām nelaistu...

Nav zvaigznes bez spožuma
Nav sirds bez mīlestības
Nav jūra bez sidraba viļņiem
Nav mīla bez asarām.