Romantiski apsveikumi

Tu mana nakts, kas tūkstoš sapņus devi
Tu mana diena, kas man spīd un mirdz.
Es ilgojos un mīlu tikai tevi.
Tev dotu visu, bet man ir tikai sirds.

Ziedi novīst ātri ,
Novīst, pāri kāp
Sirds ko pametīsi,
Ilgi, ilgi sāp.

Jūra ir barga,
Bet kaijas to mīl,
Draudzība skaista,
Ja patiesa sirds.

Es gribēju tev kļūt par sargenģeli. Ja man būtu spārni! Bet tu jau netici ne savam, ne citu sargeņģelim...

Vienam sirdi valdīt grūti,
Vajag diviem kopā būt.
Tādēļ, vai tu dzirdi,
Neliedz man savu sirdi!

Ne uguns, ne puķe nelvēlo tā,
Kā mana mīla klusībā...

Es Tevi redzēju katru dienu
Runāju katru dienu
Smaidīju katru dienu
Aizmirsu katru dienu
Taču tikai tad, kad Tu aizgāji
ES SAPRATU
Kā man vajag Tevi
Tavu smaidu, asaras
Kā vēlos Tevi redzēt
Tevi dzirdēt
Ka tevi mīlēju...

Kā kaķene, kuru kāds moca
Neizprot dzīvā sāpes.
Cīnīju savu brīvību
Tostarp laimē murrāju.

Ja tevis nebūtu,
Kur liktu mīlu savu?
Vai apmainītu to pret nopelniem un slavu?
Ja tevis nebūtu,
Man pietiktu ar prātu,
Un skumstot vienatnē es tevi izdomātu!

Paldies Tev par smaidu! Es čukstu klusi. Tik gaiši pat saule nav mirdzējusi! Viens mirklis... bet simtus spēj aizvietot. Viens mirklis... bet gadiem var gaismu dot. Un sirds - pat, ja būtu tā tēraudcieta, Man pārvērstos ziedošā pļavā uz vietas.

Tu esi meitene un saproti to pati
Cik ļoti sāp cik ļoti grūti ir,
Kad tavu mīļo glāsta citas skati
Un citas rokas viņa matus šķir...

Es brokastis neēdu, jo mīlu Tevi,
Es pusdienas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es vakariņas neēdu, jo mīlu Tevi,
Es naktī neguļu, jo gribu ēst!!!

Samīļo mani ar tāluma rokām,
Ar siltām acim, domām nosapņotām.
Samīļo mani!
Tava balss to prot vārdiem neskopojot.

Iemīlēšanās – tas ir pārejošs vājprāta veids:)

Man ir tikai...
Mana sirds....
Divas atctiņas,
Kas mirdz....
Sirsniņa,
Kas mīlēt liek....
Vai ar to tev nepietiek?

Daudz ir diena dārzos ziedu,
Pacel acis, gaisma mirdz,
Tomēr skaistākās no visiem –
Mātes svētums, mātes sirds.

Tu esi, kā mazs taurenītis,
Kad esi puķu vidū.
Pats plaukstošs ziedu zariņš
Mātes prieks un saules stariņš!

Atceries... Tas bija toreiz... Mēs sēdējām pie jūras... Un klausījāmies kaijās... Tu smējies par mani, jo es skaitīju viļnus... Tu neticēji mīlestībai.. Bet es zināju, ka tā ir kā viļņi... Kas jūrā nāk un iet... Ir tikai jāgaida īstais... Un nedrīkst kļūdīties skaitot...

Es Tevi gribu satikt,
Es Tevi gribu aizsniegt,
Es Tevi gribu satikt...
Man ļoti gribas Tev patikt,
Man gribas pie Tevis palikt,
Man negribas neko sacīt,
Jo to nemaz nevar sacīt,
Tam jādzīvo gaisā un zemē,
Tam jādzīvo visu laiku.
Man spalgi un sveloši gribas,
Lai manis Tev drusciņ vajag,
Un lai nenomirst pavasaris.

Dod vienu kvēlu skatu, lai augums tirpst. Tikai vienu vārdu, kurš neizgaist, tikai vienu glāstu, lai būtu silti!!!:)