Romantiski apsveikumi

Es paņemšu vasaras sapni Un dāliju pielikšu klāt. Pie dālijas asteres ziedu, Lai rudens smaržojot nāk! Vēl saulgriežu zeltītās saules Ar actiņām melnām,kas kvēl, Bet reibinot liliju kausi Stāsta,ka vasaras žēl. Ver logu uz ābeļu dārzu Un brīnumu istabā laid, Lai vasaras saulainā elpa Vēl smaržojot neizgaist. Sūnās starp krītošām mellenēm Ir jau nosarcis dzērvenes vaigs. Šķiet-vēl vakar narcises plauka, Cik gan ātri ir aizsteidzies laiks! Tādēļ paņemšu atmiņu sauli Un zvaigžņu lietu pielikšu klāt, Lai kāds laiku vēl atpakaļ pagriež Un vasaras stāsts atgriezties sāk!

Es nezinu, kāpēc tas tā,
Ka man par Tevi jādomā,
Vai blāzmo rīts, vai vakars tumst,
Mana sirds pēc tevis skumst!

Skūpsts var būt maldīgs, bet tomēr kaislīgs!

Par visām nātrēm asāk sirdsapziņa dzeļ, par visiem spārniem augstāk mīlestība ceļ.

Gribi redzēt mani,
Skaties tumšā naktī.
Gribi dzirdēt mani,
Klausies skumjā vējā..

Kad modē ienāca viņš
Reālā dzīve šķita kā pirkums.
Tā nebija leģenda
Tā bija vairāk kā pasaka
Kad zvaigžņu lietus laikā
Pierastās lietas kļuva īpašas
Tur nebija egoisma
Tā bija kā dvēseles harmonija
Kad vientuļa meitene kā tāda
Masu informāciju vāca
Un nezin kāpēc šo kandidātu
Meitene iemīlēja..... ;)

ES nerakstu par lielām upēm
Kur kuģi kuģo pilnām pārēm
Nerakstu par pļavām zaļām
Kur uzzied puķes lielām lapām...
ES nerakstu par debesīm
Kur putni savas dejas dejo
Nerakstu par cilvēkiem
Kuri viens otram acīs melo....
ES raksti tikai par domām
Jūtām un tikai savām
Atmiņām tavām
Ko sirds MANA nīst..

Kad esmu ar Tevi kopā, man ir bail Tevi uzrunāt.
Kad es Tevi uzrunāju, man bail Tevi noskūpstīt.
Kad noskūpstu Tevi, man bail Tevi iemīlēt,
Bet tagad bail Tevi pazaudēt!

Es slīgstu domās par Tevi...
Par Tevi..... Par sevi....
Es kavējos atmiņās par Tevi...
Par Tevi... Par sevi...
Es acu priekšā redzu tik Tevi...
Tik Tevi... Tik Tevi...
Vai arī tev tā ir?
Par mani, par sevi... Par mums...?

Dienas naktij strauji seko,
Gadi ies un atkal nāks.
Tādēļ vienu dzīvi protiet
Degt un skaisti nodzīvot.

Tas, ka kāds tevi nemīl tā, kā tu to vēlētos, nenozīmē, ka viņš tevi nemīl ar visu savu sirdi!

Vai cik grūti māmuliņ,
Tevi ceļā pavadīt,
Vai trīs baltas smilšu saujas –
Varēs Tevi sasildīt?

Es Tavos sapņos iekāpt vēlos
Tikpat kā vilcienā, kas ved mani pie Tevis.
Un apņem Tevi mīļi un maigi,
Kā sega vai spilvens uz kura dus Tavi vaigi!

Rozītes liktenis ziedēt un vīst,
Meitenes liktenis mīlēt un ciest.

Mēs katrs esam eņģelītis
Ar vienu spārniņu,
Lai varētu lidot,
Mums vajag apskauties!

Cik skaista stunda –
Vēl nav noticis nekas,
Viss labais apsolīts,
Viss labais tikai notiks.

Gaismas bruņinieks neizina, kas ir neiespējam mīlestība. Viņš neļaujas iebiedēties no klusēšanas, vienaldzības vai atteikuma. Viņš zina, ka bieži vien aiz cilvēka ledusaukstās maskas slēpjas dedzīga sirds. Tāpēc gaismas bruņinieks riskē vairāk nekā citi. Bez mitas viņš meklē mīlestību, kaut arī tas nozīmētu uzklausīt nebeidzamus "nē", atgriezties mājās sakautam un justies atraidītam gan miesā, gan garā. Gaismas bruņinieks nepazīst baiļu, kad dodas meklēt to, kas viņam vajadzīgs. Jo bez mīlestības viņš nav nekas.....

Šīs pasaules skumjas tik lielās
Vai spētu tās panest viens pats,
Ja nedegtu līdzās man ielās
Kā sargeņģelis draudzīgs tavs skats.

Balts ir akāciju palags,
Vai tu gribi tajā gulēt?
Vai tu negribi vai gribi,
Būs tev akāciju palags.
Vai tu negribi vai gribi,
Būs tev manas vēsās rokas,
Un uz katras tavas bēdas
Viena zaļa kļavas lapa.

Tu zīmēji mani uz sienām, lai manis vairs nav.
Tu izlēji trauku ar mieru – un nu tā vairs nav.
Es pacēlu sapni no ielas, lai maksātu Tev.
Varbūt vajag ko vēl?